Divas mūsdienu latviešu rakstnieces. Divas grāmatas. Abas it kā par vienu un to pašu: par vienkāršajiem cilvēkiem, par darbu, par sajūtām, par dzīvi. Tomēr manā uztverē tik diametrāli pretējas, jo viena no tām raisa šķebinošu sajūtu, savukārt otra – sajūsmu. Šī lielā atšķirība, manuprāt, ir tāda, ka abu grāmatu varoņi dzīvi skata citādās krāsās – A.Neiburgas stāstu krājumā cilvēki liekas tik pesimistiski, jūtama ļoti nomācoša gaisotne, savukārt L.Muktupāvelas romāna galvenā varone ir tik pozitīva, ka viņas optimisms „pielīp” arī lasītājam.
Man patīk, ja grāmatas ir sarakstītas tā, ka tās ir viegli un ātri lasāmas. Tas noteikti ir laikmeta nopelns, jo visi steidzas, nekam nav laika, kur nu vēl kultūrai. Gan „Stum, stum”, gan „Šampinjonu derība” pavisam noteikti tādas ir – katrai no tām es veltīju vienu vakaru. Bet ne jau tas ir galvenais.…
