Автор:
Оценка:
Опубликованно: 09.01.2013.
Язык: Латышский
Уровень: Университет
Литературный список: Нет
Ссылки: Не использованы
Рассмотреный период: 2000–2010 гг.
2011–2015 гг.
  • Образец документа 'Vides piesārņojuma novērtēšana, izmantojot bioindikācijas metodi', 1.
  • Образец документа 'Vides piesārņojuma novērtēšana, izmantojot bioindikācijas metodi', 2.
  • Образец документа 'Vides piesārņojuma novērtēšana, izmantojot bioindikācijas metodi', 3.
  • Образец документа 'Vides piesārņojuma novērtēšana, izmantojot bioindikācijas metodi', 4.
  • Образец документа 'Vides piesārņojuma novērtēšana, izmantojot bioindikācijas metodi', 5.
  • Образец документа 'Vides piesārņojuma novērtēšana, izmantojot bioindikācijas metodi', 6.
Фрагмент работы

3. Secinājumi
1. Priedes ir viens no labākajiem bioindikatoriem, jo tās ir plaši izplatītas, pastāvīgi pieejamas dabā un to reakcija uz vides piesārņojumu ir viegli novērojama (priežu skuju maksimālais vecums un krāsojuma izmaiņas).
2. Tā kā priedes skujām tika noteikts maksimālais dzīves ilgums (4 gadi), var secināt, ka priede aug vietā, kurā nav novērojams izteikts vides piesārņojums.
3. 56% skuju novērojams dzeltenīgs skujas galiņš (hloroze) (2. klase), 22% brūns skujas galiņš (nekroze) (3. klase), 12% skuju nav nekādu bojājumu (1. klase), 7% skuju novērojama dzeltena vai brūngana skujas augšdaļa (4. klase), 2% skuju ir nekrotizēta skujas augšējā trešdaļa (5. klase) un tikai 1% ir pilnīgi nekrotizētu skuju (6. klase).
4. Priede un vide, no kuras tika ievākts paraugs, ir pakļauta vides stresoru ietekmei. Tā kā lielākais bojāto skuju skaits ietilpst 2. un 3. pakāpē jeb klasē, vides stresoru iedarbības intensitāti var uzskatīt par diezgan būtisku. (Noteikts izmantojot nespecifisko metodi, pēc priežu skuju bojājumiem).

Atlants