Brīvās zonas

Brīvās zonas (BZ) ir kāda neliela valsts teritorijas daļa, kurā ir ierobežota pārējā valsts ekonomiskajā telpā pastāvošās likumdošanas darbība un mainīta valsts ekonomiskās robežas šķērsošanas kārtība. BZ parasti veido ar nolūku padarīt kādu konkrētu valsts teritorijas daļu pēc iespējas pievilcīgāku iespējamiem naudas ieguldītājiem un tajā strauji attīstīt uzņēmējdarbību.
BZ galvenais uzdevums ir savas valsts ražojumu konkurences spēju paaugstināšana, valūtas pieplūdes palielināšana gan preču eksporta un pakalpojumu jomā, gan ārvalstu investīciju veidā, izdevumu samazināšana importa produkcijas iegādei, jaunu tehnoloģiju ieviešana un apguve, darbaspēka kvalifikācijas celšana. Lai piesaistītu ārzemju investorus BZ ļoti svarīgi ir līdz minimumam samazināt administratīvās procedūras, kas saistītas ar eksporta – importa operāciju veikšanu.
Pasaules prakse liecina, ka speciālo ekonomisko zonu izvietojuma izvēlē ir diezgan liela brīvības pakāpe. Tās veido jūras un upju ostās, starptautiskās lidostās, galveno dzelzceļa un automaģistrāļu tuvumā, tūrisma centros, atsevišķos rūpniecības, agrārrūpniecības, kalnrūpniecības un pārstrādes rajonos. Ekonomiskā darbība šajās zonās attīstās nacionālajām un ārzemju fiziskajām, juridiskām personām vienlīdzīgos apstākļos. Turklāt preces, kuras ieved un izved, kā arī pakalpojumi, tiek atbrīvoti no dažādiem nodokļiem.
Tomēr ir jāatzīst, ka BZ pasaules ekonomiskajos sakaros nav liela loma. Taču tās paplašina sfēru, kurā tiek lietotas dažādas sadarbības formas un noteikumi. Tā, piemēram, jaunattīstības un postsociālisma valstīs tās ļauj iegūt pieredzi tiešos kontaktos ar ārzemju firmām, iepazīties ar pasaules tirgus praksi un prasībām. Caur šīm zonām ienāk ārvalstu kapitāls, tehnoloģijas un zināšanas.
Ārvalstu investorus šīs zonas interesē sakarā ar lēto darbaspēku, nelielajiem izdevumiem apkārtējās vides aizsardzībai, atviegloto nodokļu režīmu, ar to, ka nav jāmaksā ienākuma nodoklis (laikā no 5 līdz 20 gadiem) un netiek kontrolēti valūtas pārvedumi. Valsts no šīm zonām iegūst papildus valūtas ieņēmumus. Valūtas ienākumu pamatavots – vietējo strādnieku darba alga un ārzemju firmu maksājumi par infrastruktūras pakalpojumiem un precēm, ko iegādājas vietējos uzņēmumos.…