| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 5 | |
| 1. | NEATRAIDĀMIE MANTINIEKU UN MANTOJUMA NEATŅEMAMĀS DAĻAS IZDALĪŠANA LATVIJĀ | 7 |
| 1.1. | Neatraidāmo mantinieku institūta vēsturiskā attīstība | 8 |
| 1.2. | Neatņemamās mantojuma daļas izdalīšana Latvijā | 11 |
| 2. | NEATŅEMAMĀS MANTOJUMA DAĻAS IZDALĪŠANA EIROPAS SAVIENĪBAS VALSTĪS | 14 |
| 3. | TIESU UN NOTARIĀTA PRAKSES SALĪDZINĀJUMS NEATŅEMAMĀS MANTOJUMA DAĻAS IZDALĪŠANAS PROCESĀ | 19 |
| 3.1. | Neatņemamās daļas izdalīšana tiesu praksē | 20 |
| 3.2. | Izdalīšanas kritēriji notariālajos aktos | 22 |
| 3.3. | Atstumšana no mantojuma | 24 |
| 3.4. | Neatņemamās daļas izdalīšana dāvinājuma līguma gadījumos | 28 |
| 4. | NEATRAIDĀMO MANTINIEKU INSTITŪTA NEATŅEMAMĀS DAĻAS PRASĪJUMA TIESĪBU RAKSTURS | 34 |
| KOPSAVILKUMS | 37 | |
| IZMANTOTĀ LITERATŪRA | 39 |
KOPSAVILKUMS
Šī darba sagatavošanas gaitā tika izpētīs neatraidāmo mantinieku institūts Latvijā kopumā, lai varētu analizēt neatņemamās daļas izdalīšanas problēmjautājumus. Līdz ar neatraidāmo mantinieku institūtu izpēti autore nonākusi pie vairākiem secinājumiem saistībā ar neatņemamās daļas izdalīšanu. Šī pētījuma mērķis bija analizēt neatraidāmo mantinieku neatņemamās daļas izdalīšanas problēmjautājumus un aplūkot iespējamos risinājumus, lai tos novērstu. Analizējot tiesu praksi un konsultējoties ar zvērinātu notāri tika iegūti vairāki vērtīgi secinājumi par to, kādi praksē ir neatņemamās daļas izdalīšanas problēmjautājumi.
Līdz ar šo pētījumu darba autore izdara sekojošus secinājumus:
1. Neatraidāmo mantinieku institūts ir radīts ar mērķi vienlīdz apmierināt radinieku tiesības uz mantojuma saņemšanu un testatora brīvo gribu. Neatņemamās daļas izdalīšana attiecas tieši uz neatraidāmajiem mantiniekiem un tam ir vēsturisks cēlonis – ģimenes locekļu aizsardzība. Mantojuma atstājēja brīvas gribas interese un neatraidāmo mantinieku (ģimene) aizsardzības interese var tikt apvienota pateicoties regulējumam, ka mantojuma atstājējam ir tiesības noteiktu daļu atstāt testamentārajam mantiniekam pēc izvēles, no kuras viņa neatraidāmajiem mantiniekiem pienākas ½ ekonomiskā vērtība no likumā noteiktās mantojuma daļas. Autore šādu regulējumu, ka samazināta ( ½ no likumā noteiktās daļas) daļa ir izdodama neatraidāmajiem mantiniekiem uzskata par leģitīmu.
2. Iepriekšējos 50 gados vēsturiski Latvijas teritorijā novērojama tendence neatņemamai daļai samazināties. Par to liecina Padomju sociālistiskās republikas Civilkodeksa 558. pants, kas nosaka neatņemamās daļas apmērs Civilkodeksā ir ne mazāk, kā divas trešdaļas no likumiskās mantojuma daļas. Taču no Civillikuma izriet, ka šīs neatņemamās daļas apmērs ir ½ no likumiskās mantojuma daļas.
…
Bakalaura darbā „Mantojuma neatņemamās daļas izdalīšanas noteikšana un problēmjautājumi” autore pēta Latvijas mantojuma tiesību neatņemamās daļas izdalīšanu no tiesību zinātnes, notariāta un tiesu prakses puses. Pētījuma ietvaros autore analizēs dažādus tiesību avotus, aplūkos tiesu praksi un konsultēsies ar notāru, lai nonāktu pie pamatotiem secinājumiem. Tika analizēti arī termiņi, kas saistīti ar neatņemamās daļas izdalīšanu. Autore darba rezultātā iesaka papildināt konkrētas tiesību normas, kas skar neatņemamās daļas izdalīšanas procesu, lai turpmāk ar neatņemamās daļas izdalīšanu saistītā prakse būtu vienotāka. Pētījuma rezultātā autore secina, ka neatņemamās mantojuma daļas apmērs varētu tikt samazināts vai ierobežots, tiesai izvērtējot konkrētu gadījumu un nepieciešamību pēc šīs neatņemamās daļas. Autore iesaka paplašināt Civillikuma 428. pantu jaunā redakcijā, kas paplašinātu gadījumus, kad mantojuma atstājējam ir tiesības neatraidāmo mantinieku atstumt no mantojuma. Atslēgvārdi: neatņemamā mantojuma daļa, neatraidāmie mantinieki, testatora rīcības brīvība, testaments, atstumšana no mantojuma, neatņemamās daļas izdalīšanas problēmjautājumi, neatņemamās daļas izdalīšana Eiropas valstīs.
