Cilvēku sabiedrība savā attīstības ceļā ir pārvarējusi dažādus šķēršļus, piedzīvojusi daudzus pavērsienus. Neskatoties ne uz ko, cilvēce nav zaudējusi gadu simtos krātās ētiskās, un morālās vērtības. No paaudzes uz paaudzi tās ir nodotas. Katra ģimene ir uzskatījusi par savu pienākumu saglabāt un nodot tālāk savas dzimtas tradīcijas. Tieši ģimene visos laikos ir bijusi vērtību glabātāja un nodevēja no paaudzes uz paaudzi. Tādēļ loģiska ir nepieciešamība pirmsākumos pievērsties ģimenei kā mikrovidei, kurā cilvēks piedzimst, aug, attīstās un uzkrāj pieredzi.
Svarīgi ir arī tas, kādu pieredzes bagāžu ģimene nodot jaunajai paaudzei.
Šajā nodaļā apskatām ģimeni kā mikrovidi bērna attīstībai, lai saprastu un novērtētu ģimenes mikrovides ietekmes nozīmīgumu uz jaunā cilvēka personības veidošanos. …
