Автор:
Оценка:
Опубликованно: 04.01.2018.
Язык: Латышский
Уровень: Университет
Литературный список: Нет
Ссылки: Не использованы
  • Конспект 'Noslēguma pārbaudījums filosofijā', 1.
  • Конспект 'Noslēguma pārbaudījums filosofijā', 2.
  • Конспект 'Noslēguma pārbaudījums filosofijā', 3.
  • Конспект 'Noslēguma pārbaudījums filosofijā', 4.
  • Конспект 'Noslēguma pārbaudījums filosofijā', 5.
  • Конспект 'Noslēguma pārbaudījums filosofijā', 6.
  • Конспект 'Noslēguma pārbaudījums filosofijā', 7.
  • Конспект 'Noslēguma pārbaudījums filosofijā', 8.
  • Конспект 'Noslēguma pārbaudījums filosofijā', 9.
  • Конспект 'Noslēguma pārbaudījums filosofijā', 10.
Фрагмент работы

15. Varas filozofiskie aspekti. Miniet jums zināmos autorus un viņu koncepcijas.
Vara ir cieši saistīta ar zināšanu ieguvi un uzturēšanu. Tā rada gan pašu realitāti, gan izziņas objektus un metodes. Mūsdienās valda varas un zināšanu saistības veids, kas radies Apgaismības laikmetā.
Ontoloģiskā aspektā svarīgākais no norādītajiem Nīcšes filosofijas principiem ir varasgriba. Vara vai valdīšana nav valdīšana ar fizisku, militāru spēku, drīzāk to, ko mēdz saukt par garaspēku. Pilnā mērā šī varasgribas iezīme arī izpaužas saistot to ar aksioloģiju. Visstiprākā vara ir tā, ko uzturi ar vērtību palīdzību. Pārliecinot citus par savu taisnību, patiesību, nekādi citi piespiešanas līdzekļi vairs nav vajadzīgi un nespēj tam pretoties.
Kopš Platona un Aristoteļa pastāv tradīcija varu izprast kā attiecības: valdīt – pakļauties. Šādas attiecības tiek izprastas kā ejošas no augšas uz leju, jo varas subjekts savu gribu novada līdz izpildītājam, kurš to realize. Vara vienmēr ir vara pār citiem, tā nepastāv, ja nav cits indivīds vai grupa.
Socioloģijā parasti izšķir autoritatīvo un koercitīvo varu. Autoritīvā ir vara, ko sabiedrības vairākums atzīst par likumīgu, pareizu, taisnīgu un tās pamatā ir subjekta autoritāte. Koercitīvā vara ir tāda, kuras pamatā ir paļausanās, spaidi, pakļautie to var neuzskatīt par likumīgu.

Fuko veidoja atziņas par to, kas ir vara. Atklājas varas ciešā saistība ar varu un cilvēka pakļautību tām abām. Visai oriģinālas ir Fuko nostādnes par paša varas iedabu. Tradicionālo tās izpratni viņš sauc par monarhisko. Runa te nav obligāti par vienpersonisku valdnieku, bet gan par kaut kādu augstāku instanču, varas centru kā varas avotu atzīšanu. Pretēji tam Fuko piedāvā varas mikrofizikālo koncepciju. Saskaņā ar to vara rodas nevis stiprākajam piespiežot vājāko, bet gan viņiem sadarbojoties. Sadarbība izpaužas gan it kā vājāko pretestība, kas izraisa piespiešanu un tā rezultātā arī veidojas pakļaušanas-pakļautības attiecības. Taču varu baro arī pakļauto vēlme pakļauties. Pie kam tas lielākoties notiek pa aplinkus ceļiem, nevis pakļaujoties tiešā veidā.

Коментарий автора
Atlants