Pirmā tautas atmoda ir arī latviešu kultūrnācijas tapšanas laiks, latviešu kultūras dzīves pacēluma laiks, ko atspoguļo tādas parādības kā avīzes "Baltijas Vēstnesis" iznākšana (1868.g.), latviešu muzeja nodibināšana Rīgā (1869.g.), Rīgas latviešu teātra izveidošana (1870.g.), pirmie Vislatvijas dziesmu svētki (1873.g.). Latviešu biedrības nodibināšana Rīgā (1868.g.) un vēlāk līdzīgu biedrību izveidošana citās pilsētās liecināja, ka latviešiem ir savi izglītoti cilvēki, savi nacionālie centri. Tie veidoja latvisku kultūrvidi. Jaunlatviešu vēsturiskais nopelns ir tas, ka viņi palīdzēja latviešiem no zemnieku tautas kļūt par kultūrnāciju ar savu vēsturisko apziņu.
Cara Aleksandra II liberālo reformu kurss, kaut arī nāca par labu latviešiem, vienlaikus jau iezīmēja virzienu uz Baltijas guberņu atšķirību nolīdzināšanu un unifikāciju. Pēc tam kad senatora N.Manaseina revīzijas laikā Baltijas guberņās (1882.-1883.g) tika atklātas vācbaltiešu muižniecības dažādās ļaunprātības, cara valdība ar Aleksandru III priekšgalā sāka realizēt mērķtiecīgu rusifikācijas politiku. Impērija tiecās nostiprināt savu ietekmi rietumu malienēs.
…
