Valodas traucējumu klasifikācija ir aktuāla problēma logopēdijā. Pētnieku dažādās pieejas klasifikācijas kritēriju atlasē, kā arī runas traucējumu strukturālā sarežģītība un to daudzveidība apgrūtina klasifikāciju (3., 18.).
Pamatā lieto divas runas traucējumu klasifikācijas – klīniski pedagoģiskā (pamatā ir psiholoingvistiskie kritēriji, orientēta uz runas defektu korekciju) un psiholoģiski pedagoģiskā (logopēdija kā pedagoģisks process). Tām ir dažāda runas traucējumu tipoloģija un grupējums, vienas un tās pašas izpausmes tiek aplūkotas no dažādiem viedokļiem, tomēr tās nav pretrunā, bet papildina viena otru (4., 55.).
Visus traucējumu veidus nosacīti var iedalīt divās lielās grupās atkarībā no tā, kāds runas darbības veids traucēts – mutvārdu runa (balss traucējumi, skaņu izrunas traucējumi, runas tempa, ritma traucējumi, fonētiski un leksiski gramatiski traucējumi) vai rakstu valoda (lasīšanas un rakstīšanas traucējumi).…
