-
Tilta balsta seklais pamats
Nosakot pamata pēdas minimālo dzi umu ievēroju šādus faktorus:
Grunts caursalšanas dzi umu;
•
Grunts vietējais izskalojums pie balsta;
•
eolo iskie apstāk i un grunts nestspēja.
•
Tā kā grunts uz kā balstīsies pamats ir nekūkumojoša un to plānots veidot dzi āk kā 1.25 m,
tad grunts caursalšanas dzi umu var neievērot.
Lielākais grunts vietējais izskalojums pie balsta ir 1.00 m. Pamata pēdai jāatrodas 2.50 m zem
aprē inātā izskalojuma līme a.
eolo iskie apstāk i ir piemēroti un grunts nestspēja visiem slā iem ir aptuveni vienāda, tad
visizdevīgāk pamata pēdu būtu projektēt 1. slānī, jo tad nerastos lieli spiedes spriegumi un grunts
nestspēja ievērojami nepieaugtu, ja pamata pēda atrastos dzi āk.
Tātad sanāk, ka pamata pēdas minimālajam dzi umam jābūt vismaz 3.50 m.
Nosakot pamata augšmalas atzīmi, ēmu vērā, ka pamats atradīsies upē ar aktīvu ledus
iešanu. ZŪL ir 1.40 m, ledus segas biezums ir 0.80 m. Pēc normatīviem pamata augšmalai jāatrodas
25 cm zem iespējamā ledus biezuma. emot vērā visus faktorus, nosaku, ka pamata augšmalai jābūt
ne augstākai par 35 cm virs upes gultnes.…
Uzdevums mājas darba izstrādei disciplīnā „Inženierbūvju pamati un pamatnes”.Uzdevums un norādījumi ir paredzēti Bakalauru un Maģistru profesionālo studiju programmu studentiem. Uzdevums: Izstrādāt tilta upes balsta pamata projektu (masīvā pamata un pāļu pamatu variantus) Izejas dati: 1. Būvlaukuma ģeoloģiskā griezuma variants jāpieņem pēc 1.tabulas rindas numura, kas sakrīt ar studenta apliecības pēdējo ciparu. 2. Grunšu fizikāli mehānisko īpašību raksturojumi jāpieņem no 2. tabulas izmantojot grunts numurus, kas izriet no 1. tabulas. 3. Normatīvo slodžu lielumus pamata aplēsei jāpieņem pēc 3. tabulas kolonnas numura, kas sakrīt ar studenta apliecības priekšpēdējo ciparu.
