Neesmu drošs, ka pēc vidusskolas beigšanas, atradīsies kāds iemesls, lai es paliktu šajā valstī. Pat, ja man ir iespēju paust viedokli, šai iespējai nav nekādas jēgas, ja mani nedzird un negrib dzirdēt tie, kam būtu manā viedoklī jāieklausās.
Es dzīvoju neatkarīgā valstī, bet es nedzīvoju neatkarīgā, brīvā sabiedrībā, kas spēj pateikt vienoto, skaļu, skaidru, nē, kad vara liek norīt krupi, kuru izaudzējusi. Es neesmu drošs par to, ka 1991. gadā cilvēki cīnījās par šādu Latviju, no kuras latvieši bēg kā žurkas no grimstoša kuģa. Un es neesmu droš par to , ka neatkarība ir attaisnojusi uz sevi liktās cerības.
…
