-
Dažādu personu intervijas un uzstāšanas plašsaziņas līdzekļos
Nr. | Название главы | Стр. |
1. | Ievads | 3 |
2. | Amatpersonu un politiķu uzstāšanās televīzijā | 4 |
2.1. | Uzstāšanās ziņu un informatīvajos raidījumos | 4 |
2.2. | Uzstāšanās diskusiju raidījumā „Kas notiek Latvijā?” 11.03.09 | 6 |
3. | Uzstāšanos radio raidījumos | 10 |
4. | Preses intervijas | 12 |
5. | Amatpersonu un politiķu viedoklis presē | 13 |
6. | Kopējie secinājumi par personu uzstāšanos plašsaziņas līdzekļos | 15 |
7. | Nobeigums | 16 |
6.Kopējie secinājumi par personu uzstāšanos plašsaziņas līdzekļos:
1. Vairākas amatpersonas un politiķi runā pārliecinoši, skaidri, skaļi un sniedz vēstījumu;
2. Neverbālā valoda ir svarīga. Žesti pastiprina runu, bet, ja to ir par daudz, tad novērš uzmanību;
3. Uzstājoties televīzijā skatītājs var novērtēt runātāja izskatu, balss spējas un valodas lietojumu;
4. Skatoties televīzijas raidījumus, labi redzami personu acu skatieni, kuri par sevi daudz ko liecina;
5. Uzstājoties radio, klausītāji saņem audio informāciju tādēļ, runātājām jābūt ar skaidru balss tempu un intonāciju, un jāizvairās no dažādām blakus skaņām;
6. Uzstājoties televīzijā un radio labāk būtu neliet grūti izrunājamos vārdus un terminus, jo tie var sagādāt neērtības runātājam;
7. Prese atspoguļo runātāja viedokli, un tāpēc svarīgi ir runāt pareizi un skaidri, lai žurnālistiem nerastos pārpratumi;
8. Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, jāveido pietiekami gari, sakarīgi un loģiski teikumi.
9. Daudzas amatpersonas un politiķi paskaidro specifiskus vārdus vai saīsinājumus, kurus pasaka, jo iespējams daudzi klausītāji vai skatītāji tos nesaprot.
…
Plašsaziņas līdzekļi informē, iespaido un pārliecina cilvēkus katru dienu. Ikdienā var vērot inteliģentu personu uzstāšanos televīzijas raidījumos un radio, kā arī presē tiek publicētas intervijas un dažādi viedokļi. Lai iegūtu priekšstatu un informāciju par to kā notiek uzstāšanos tiešraidē, tika novērotas amatpersonu un politiķu uzstāšanos televīzijā un radio, un iepazītas publikācijas presē. Tad pēc kritēriju izvirzīšanas tika veikta analīze: vizuālais izskats, balss spējas un valodas lietojums, atbilstoši tam, kas raksturīgs katram plašsaziņas līdzeklim.
