Jau senos laikos ir pastāvējusi konkurence. Kaimiņš konkurē ar kaimiņu, tirgotājs ar tirgotāju, valsts ar valsti. Neviens uzņēmējs nevēlas bankrotēt un būt zaudētājs, tāpēc notiek cīņa par visaugstāko efektivitāti. Konkurenci var definēt kā ekonomisku sacensību starp diviem vai vairākiem tirgus dalībniekiem, kas sacenšas viena veida vai aizstājamu preču ražošanā vai realizācijā. Tā ir cīņa par pircēju, par noteicošo lomu tirgū vai kādā tirgus daļā. Konkurence ir tirgus saimniecības neatņemama pazīme, uzņēmēju un firmu ekonomiskās rīcības nozīmīgs elements.
Tirgus ekonomikas teorijā parasti tiek izdalītas četras tirgus struktūras, kas vienlaikus tiek raksturotas kā konkurences veidi: pilnīgā konkurence un monopols, monopolistiskā konkurence, oligopols (nepilnīgā konkurence). Šādu konkurences klasifikāciju nosaka sekojoši kritēriji: pirmkārt, iespēja ietekmēt tirgu, t.i., tirgus cenas, par kurām firma realizē savu produkciju (jo mazākā mērā firma spēj regulēt tirgu, kurā tā darbojas, jo konkurences spējīgāks ir šāds tirgus), otrkārt, tas ir pārdevēju skaits, kas darbojas tirgū, treškārt, pircēju skaits tirgū, ceturtkārt, tas ir realizējamās produkcijas veids, piektkārt, tie ir nosacījumi iekļūšanai kādā nozarē, sestkārt, tie ir ārpuscenas konkurences apmēri.…
