Sabiedrības līdzdalība politiskajā dzīvē vērtēta jau 1996. un 1998. gadā. Padomju periodā politikas un publiskās telpas veidošanā dominēja valsts institūcijas. Līdz ar neatkarības atgūšanu sabiedrībai radās iespēja kļūt par jau politisko aģentu. Vajadzēja apgūt jaunas zināšanas un prasmes, lai iesaistīties politiskajā procesā.
Jauno publiskās sfēras dalībnieku – interešu grupu, profesionālo asociāciju, nevalstisko organizāciju, sociālekonomisko slāņu un citu topošās pilsoniskās sabiedrības dalībnieku – uzdevums bija ne tikai pieteikt savu klātbūtni politikas procesā, dibinot jaunas sadarbības tradīcijas, bet arī lauzt un koriģēt līdzšinējās tradīcijas. Par spēcīgākajiem publiskās telpas dalībniekiem izvirzījās biznesa pārstāvji. …
