Aleksandra Čaka dzejas savdabību varētu raksturot kā smalku nianšu pasauli, bet pašu dzejnieku – kā mazu, bet ašu vabolīti, kura, dzimusi un augusi pilsētā, tiecas izzināt savas “mājas” no pašiem pamatiem līdz pat augstākajām jumta korēm.
Manuprāt, Aleksandra Čaka dzeja, neskatoties uz tās ārkārtīgi savdabīgo raksturu, izstrāvo emocijas, kas cieši pakārtotas dzejnieka iekšējai pasaulei, jo pauž viņa pārdzīvojumus – kā prieku, tā bēdas. Lai arī Aleksandrs Čaks ir ļoti savdabīga personība, pēc savas būtības viņš šķiet ļoti vienkāršs cilvēks. …
