Dzejoļu krājums „Klusā grāmata” iznāk 1909. gadā, bet tūlīt tiek konfiscēts. 1911. gadā to, neievietojot daļu asāko dzejoļu, izdod ar nosaukumu „Vēja nestas lapas”. Krājumā paustas sāpes par 1905. gada revolūcijas sakāvi un izteikts aicinājums uz jaunu cīņu.
Grāmatas moto – „Pirms tālāk aizejat, bijušo klusi pieminat” - liek atcerēties revolūcijas sagrāvi.
Visa Latvijas zeme ir kļuvusi liela kapsēta:
„Melna veļu laiva nakti brauc,
Zaļas veļu aires rakstā klaudz –
Daudz, daudz, vēl daudz...
-------------------------------------
Tilpums veļu laivai pilnam krauts,
Dzīves sējums veļu pļaujā pļauts –
Daudz, daudz, vēl daudz...”
(„Veļu laiva”)
Tomēr melnā reakcijas nakts nespēj salauzt dzejnieka pārliecību, ka cīnītāju ceļš bijis pareizs. Dzīve pārvēršama tikai revolucionārā ceļā, noārdot veco:
„Vecais nemūžam vairs neaugs,
Tas nomirstot vien tik spēj vērsties;
Veco būs noārdīt nost,
Tad tikai jaunam būs ceļš.”
(„Ceļš uz jaunu”)
…
