Prieks.
“Prieks ir apmierinātības, lepnuma, sajūsmas un baudas brīžu radītājs. Prieks ir vēl jo vērtīgāks tādēļ, ka rodas pēc lielām pūlēm, kuras veltītas mērķa sasniegšanai. Turklāt tā ir mācība, kuru vecāki cenšas nodot saviem bērniem – prieks, ko sniedz gandarījums par labi paveiktu darbu, ir daudz cildenāks par viegli gūstamu apmierinājumu. “ (2.)
Radot bērnam prieku, mēs nekad nenonāksim līdz negatīvam scenārijam. Veicinot bērnam prieka emocijas, varam novērst viņu no skumjām, no bailēm un pat dusmām. Ir bieži novērots, kā mazāku bērnu sasmīdinot vai citādi iepriecinot, novērš no asarām, niķošanās vai, piemēram, no bailēm par ārsta pārbaudi un potīti.
Prieku radīt pieaugušais var pastāvīgi, rosinot doties pārgājienos, ekskursijās, kur bērns ir vēlējies, ģimeniskos izbraukumos doties uz mežu pabarot zvērus, sarīkot galda spēļu vakarus vai cepumu cepšanas meistarklasi.
Mūsu ģimenē bērni priecājas arī par mājdzīvniekiem, kas katru vakaru ieritinās blakus; par saules stariem, kas rīta agrumā vasarās modina; par lietus laikā uz ceļa izveidojušos straumīti, izsekodams tās tecējumu…
…
