| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Migrācijas teorētiskais aspekts | 4 |
| 1.1. | Masveida migrācijas cēloņi | 4 |
| 1.2. | Negatīvie Faktori, ko izraisa emigrācija Latvijā | 5 |
| 1.3. | Emigrācijas pozitīvie faktori | 6 |
| 2. | Darba samaksas ietekme uz migrāciju | 8 |
| 2.1. | Latvijas migrācijas un algu izmaiņu korelācija Latvijā | 8 |
| 2.2. | Mazāk atalgoto iedzīvotāju īpatsvars Latvijā un Eiropā | 11 |
| 2.3. | Migrācijas saldo un minimālās algas salīdzinājums Eiropā | 13 |
| 2.3. | Pirktspējas paritātes principa ietekme | 14 |
| Secinājumi | 17 | |
| Izmantotā literatūra | 18 |
Secinājumi
1. Migrācijas procesi notiek nepārtraukti un tiem ir liela ietekme uz Latvijas tautsaimniecību. Emigrācijas no Latvijas galvenais cēlonis ir būtiskās atšķirības darba samaksā starp dažādām valstīm, ko nosaka atšķirības attīstības līmeņos.
2. Migrācijas saldo un darba samaksa ir saistīti, taču starp datiem, ņemot vērā Latvijas minimālās darba algas un vidējās bruto algas un migrācijas saldo, ir zema korelācija. Darba algas pieaugums nesamazina emigrāciju no Latvijas, jo, salīdzinot ar citām valstīm Eiropā, Latvija tik un tā ierindojās starp zemāk apmaksātajām valstīm.
3. Darbaspēku eksportētājvalstīm un importētājvalstīm ir savi ieguvumi un zaudējumi no starptautiskās migrācijas. Importētājvalstis visbiežāk ir ieguvējas un ieguvums ir lielāks par eksportētājvalsts zaudējumu, tāpēc kopējais ieguvums ekonomikai ir lielāks, ja no mazāk attīstītām valstīm iedzīvotāji emigrē uz augstāk attīstītām valstīm.
4. Emigrācijas procesi Latvijā ietekmē valsts demogrāfiskā stāvokļa problēmu. Iedzīvotāju novecošanās ir būtiska problēma, jo lielākā daļa aizbraukušo ir darbspējīgā un reproduktīvā vecumā.
5. Vecajām ES dalībvalstīm migrācijas un atalgojuma rādītāji ir labāki par Jauno ES dalībvalstu radītājiem.
…
Iedzīvotāju migrācija ir kļuvusi par vienu no būtiskākajiem iedzīvotāju skaita un izvietojuma izmaiņu ietekmējošajiem faktoriem Latvijā. Starptautiskā migrācija ietekmē ekonomikas attīstību ne tikai valstī uz kuru plūst darba spēks vai no kuras aizplūst darbaspēks, bet arī ekonomikai kopumā. Migrācija Latvijā ir nozīmīga ekonomiska un politiska tēma, kas ļoti ietekmē iedzīvotāju skaitu un vidējo vecumu. Latvijā, tāpat kā vairumā citu Eiropas Savienības valstu, ir novērojama iedzīvotāju novecošanās. Visbūtiskākais faktors Latvijā ir negatīvais migrācijas saldo, kas ietver tieši gados jaunu – darbspējīgā un reproduktīvā vecumā – iedzīvotāju aizbraukšana. Būtisks faktors emigrēšanai daudziem ir pieaugošais pesimisms un skepse par nākotnes perspektīvām dzimtenē, jo netiek piedāvāta visaptveroša valsts attīstības vīzija, līdz ar to trūkst pārliecības, ka dzīves kvalitāte Latvijā uzlabosies un ja ir dota iespēja strādāt citur, kur par to pašu darbu ir iespējams nopelnīt 2 – 8 reizes vairāk, tad iedzīvotājiem trūkst motivācijas palikt dzimtenē un samierināties ar esošo situāciju. Migrācijas plūsmas galvenokārt ir orientētas uz Īriju, Lielbritāniju, ,Vāciju, Dāniju, Norvēģiju, Somiju, Nīderlandi u.c. No Latvijas emigrē ne tikai lētais darbaspēks, bet arī kvalificētais darbaspēks, kas nozīmē ‘’smadzeņu’’ aizplūšanu, kā arī arvien pieaugošs ir ārzemēs studējošu jauniešu skaits un ir ļoti svarīgi, lai pēc zināšanu apguves jaunieši brauktu atpakaļ un tās pielietotu Latvijā, veicinot valsts labklājību. Darba teorētiskajā daļā ir apskatīts migrācijas jēdziens, masveida migrācijas cēloņi un tās negatīvā un pozitīvā ietekme. Darba otrajā daļā ir veikta korelācija, lai noskaidrotu, vai minimālās algas un vidējās bruto algas līmeņa celšanai ir ietekme uz migrācijas saldo. Tā kā darbā uzmanība pievērsta algas ietekmei uz migrāciju, tad Latvija analizēta, salīdzinot ar citām Eiropas dalībvalstīm. Analizēts arī minimālās algas pieaugums procentuāli no 2006. – 2017. gadam un salīdzināts ar citām ES valstīm. Tāpat tika analizēti dati par mazāk atalgoto iedzīvotāju īpatsvaru Latvijā un Eiropā, kā arī migrācijas saldo un minimālās algas salīdzinājums 2017.gadā Jaunajās un Vecajās ES dalībvalstīs.
