Domājams, ka ikviens atzīs, ka godīgums, taisnības izjūta, spriestspēja, uzticamība, gudrība, darbaspējas, nesavtīgums ir īpašības, kuras mēs vēlētos redzēt cilvēkos, kuru statuss ļauj vadīt vai valdīt citus, taču šajā grāmatas nodaļā Mihless pauž savus uzskatus par to, kādām jābūt vadonības ārējām izpausmēm, proti, par vadonības noteicošajām īpašībām viņš izvirza runas dāvanas, izskatīgu ārieni, enerģiskumu, slavu un vecumu. Vienā vārdā to varētu saukt par harismu - kādas personas, piemēram, vadoņa autoritāte, kas saistīta ar izcilām, fascinējošām personiskajām īpašībām — spilgtām runas dāvanām, gudrību, pievilcīgu ārieni vai suģestiju.
Par visa pamatu, lai arī ne vienīgo, Mihless uzskata runas dāvanas. Pēc viņa domām masa nekad nepaliek kurla pret runas estētisko un emocionālo spēku. Tieši ar runas spēku masa tiek iedvesmota un ar iedvesmu pakļauta runātājam. Tā, piemēram, Latvijas Republikas prezidenta Valda Zatlera uzruna Latvijas tautai 31. martā, manuprāt, šajā ziņā bija diezgan vāja, jo tas manī neradīja iedvesmu kaut ko darīt Latvijas labā. „Viduvēji uzrakstīts pantiņš politiķiem un tautai.…
