-
Eiropas Kibernoziedzības centrs
2011–2015 гг.
| Nr. | Название главы | Стр. |
| 1. | Eiropas kibernoziegumu centra vēsturisā attīstība | 3 |
| 1.1. | Eiropola Eiropas Kibernoziedzības centra izveidošana | 3 |
| 1.2. | Eiropas Kibernoziedzības centra efektivitāte | 4 |
| 2. | Pamatprincipi un funkcijas | 6 |
| 3. | Eiropas kibernoziegumu centra galvenās darbības jomas | 8 |
| 3.1. | Kibernoziegumi vispārīgi | 8 |
| 3.2. | Bērnu seksuālā izmantošana internet vidē | 10 |
| 3.3. | Krāpšana maksājumu jomā | 12 |
| 4. | Latvijas dalība un atbilstošu iestāžu darbības efektivitāte Eiropas kibernoziegumu centra darbībā | 14 |
| 5. | Efektīvas ES sistēmas izveide atturēšanai no kibernoziegumiem | 17 |
| 5.1. | Ļaunprārīgu personu identificēšana | 17 |
| 5.2. | Tiesībaizsardzības reāģēšanas pastiprināšana | 18 |
| Izmantoto avotu saraksts | 20 |
5.2. Tiesībaizsardzības reaģēšanas pastiprināšana
Efektīva kibernoziegumu izmeklēšana un kriminālvajāšana ir galvenais faktors, kas attur no kibernoziegumu veikšanas. Tomēr pašreizējā procesuālā sistēma ir labāk jāpielāgo interneta laikmetam . Kiberuzbrukumu veikšanas ātrums var pārslogot ES procedūras, kā arī radīt konkrētu vajadzību pēc ātras pārrobežu sadarbības. CP3 īsteno praktiskus pasākumus, lai uzlabotu pārrobežu piekļuvi elektroniskajiem pierādījumiem krimināllietu izmeklēšanā, kas ietver arī finansējumu pārrobežu sadarbības apmācībai, elektroniskas platformas izstrādi informācijas apmaiņai ES un tiesiskās sadarbības formu standartizēšanu dalībvalstīs. Vēl viens šķērslis efektīvai kriminālvajāšanai ir atšķirīgās tiesu ekspertīzes procedūras, kuras izmanto elektronisko pierādījumu vākšanai kibernoziegumu izmeklēšanā dažādās dalībvalstīs. To varētu risināt, strādājot pie kopēju tiesu ekspertīzes standartu izveides. Turklāt tiesu ekspertīzes spējas ir jāpastiprina, lai sekmētu izsekojamību un attiecināmību. Viens no veidiem varētu būt tiesu ekspertīzes spēju attīstība Eiropolā, pielāgojot esošos budžeta un cilvēkresursus Eiropola Eiropas kibernoziedzības apkarošanas centrā, lai apmierinātu pieaugošo nepieciešamību pēc operatīvā atbalsta pārrobežu kibernoziegumu izmeklēšanā. Cits veids būtu iepriekš minētajā tehniskajā ievirzē attiecībā uz šifrēšanu pētīt, kā tās ļaunprātīga izmantošana rada būtiskas problēmas cīņā pret smagiem noziegumiem, tostarp terorismu un kibernoziegumiem.
Anonimizācijas rīku plašā pieejamība ļauj noziedzniekiem vieglāk paslēpties. “Tumšais tīkls” ir pavēris jaunas iespējas noziedzniekiem piekļūt bērnu seksuālās izmantošanas materiāliem, narkotikām vai ieročiem, bieži vien ar niecīgu risku tikt pieķertiem. Tas tagad ir arī galvenais kibernoziedzībā izmantoto rīku, piemēram, ļaunprogrammatūras un uzlaušanas rīku, avots. Eiropolam vajadzētu atvieglot un atbalstīt izmeklēšanu saistībā ar tumšo tīklu, novērtēt apdraudējumu un palīdzēt noteikt jurisdikciju un noteikt prioritāti augsta riska gadījumiem, un ES varētu būt vadošā loma starptautiskās darbības koordinēšanā. Viena no kibernoziedzības jomām, kuras izplatība arvien pieaug, ir kredītkaršu datu vai citu elektronisku maksāšanas līdzekļu krāpnieciska izmantošana. Maksājumu dati, kurus iegūst, veicot kiberuzbrukumus tiešsaistes mazumtirgotājiem vai citiem likumīgiem uzņēmumiem, pēc tam tiek pārdoti tiešsaistē, un noziedznieki var tos izmantot krāpšanai . Autorei ir priekšlikumi pastiprināt atturēšanas pasākumus, izmantojot direktīvu par krāpšanas un viltošanas apkarošanu attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem . Tās mērķis ir atjaunināt esošos noteikumus šajā jomā un stiprināt tiesībaizsardzības spēju apkarot šo noziedzības veidu.
…
Eiropas sabiedrība arvien vairāk ir atkarīga no elektroniskajiem tīkliem un informācijas sistēmām. Līdz ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību, ir palielinājies arī noziedzīgu nodarījumu daudzums, kas apdraud iedzīvotājus, uzņēmumus, valdības un infrastruktūru. 80% jauno eiropiešu saziņai izmanto tiešsaistes sociālos tīklus. Katru gadu e-tirdzniecības apritē atrodas aptuveni 8 miljardi ASV dolāru. Aizvien lielāks skaits ikdienas komercdarījumu notiek tiešsaistē, kas ir attiecināms arī uz noziedzīgām darbībām – katru dienu pasaulē vairāk nekā viens miljons cilvēku kļūst par kibernoziegumu upuriem. Noziedzīgu darbību diapazons sniedzas, sākot ar zagtu kredītkaršu pārdošanu par nieka vienu eiro, identitātes zādzību, bērnu seksuālo izmantošanu, līdz pat smagiem kiberuzbrukumiem, kas vērsti pret iestādēm un infrastruktūru. Izmaksas, ko kibernoziedzība rada sabiedrībai, ir ievērojamas. Kibernoziegumu rezultātā katru gadu cietušie zaudē aptuveni 388 miljardus ASV dolāru, kas kibernoziedzību padara ienesīgāku par narkotisko vielu tirdzniecību pasaulē. Interneta brīvā pieejamība ir būtiskākais faktors, ar ko izskaidrojama pēdējo gadu digitālā revolūcija. Internets nepazīst ne valstu robežas, ne arī vienotu globālu pārvaldības struktūru. Atbilstoši ES Pamattiesību hartai, nepieciešams aizsargāt pilsoņus pret organizētām noziedznieku grupām, kuras ļaunprātīgi izmanto ‘globālo internetbrīvību’. Kibernoziedzība ir tā joma, kurā ES rada un radīs būtisku pievienoto vērtību. Lai cīnītos pret šo problēmu, 2013. gadā Eiropas Savienība izveidoja Eiropas Kibernoziedzības centru kā daļu no Eiropola. Eiropas Kibernoziedzības centrs izveidots 2013.gada janvārī Eiropas Policijas biroja- Eiropola ietvaros Hāgā (Nīderlande), lai stabilizētu tiesībaizsardzības sistēmu Eiropas Savienībā. Šī centra izveide ir liels solis ES iekšējās drošības stratēģijā, aizsargājot Eiropas pilsoņus un uzņēmumus. Eiropas Savienība ir izstrādājusi dažādas iniciatīvas, lai vērstos pret kibernoziedzību. Piemēram, 2011. gada 13.decembra Direktīva par bērnu seksuālas izmantošanas tiešsaistē un bērnu pornogrāfijas apkarošanu un 2013.gada 12.augusta Direktīva par uzbrukumiem informācijas sistēmām, kurā Eiropas Savienība veido tiesikās informācijas sistēmu, lai efektīvi apkarotu kibernoziedzību.
