SECINĀJUMI
• Jāsecina, ka ar reģionālās attīstības politiku parasti cenšas risināt sociālekonomiskās problēmas - celt iedzīvotāju labklājību, veicināt resursu racionālu izmantošanu; reģionālā attīstība ir vērsta uz teritorijas līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību. Reģionālās attīstības politikas mērķi un uzdevumi visbiežāk ir: sabalansētas reģionālās ekonomiskās attīstības sasniegšana; vienmērīga un efektīva visu valsts reģionu materiālo, darba un citu resursu izvietošana un izmantošana; atpalikušo reģionu ekonomiskās izaugsmes stimulēšana; nelabvēlīgo atšķirību izlīdzināšana. Jebkurai reģionālai politikai ir vismaz divi aspekti - ekonomiskais un sociālais.
• Jāsecina, ka reģionu nevienlīdzībai ir dažādi cēloņi. Tā var būt iznākums pastāvīgai neizdevīgai situācijai, ko rada ģeogrāfiska nošķirtība vai nesenas sociālas un ekonomiskas pārmaiņas. Šādu situāciju bieži raksturo sociālā atstumtība, sliktas kvalitātes izglītība, lielāks bezdarbs un neadekvāta infrastruktūra.
• Jāsecina, ka, neskatoties uz to, ka Latvija ir salīdzinoši neliela valsts, valstī izteiktas teritoriālās jeb reģionālās atšķirības pastāv gan starp mazākām administratīvi teritoriālām vienībām (vietējām pašvaldībām, republikas pilsētām un rajoniem), gan starp lielākām teritorijām – reģioniem. Latvijā ir vērojamas lielas attīstības līmeņa dažādu rādītāju atšķirības reģionu un pašvaldību griezumā, bet pamatā teritoriju nevienlīdzība tiek vērtēta reģionālā griezumā, kas saistīts ar politikas plānošanas procesu. …
