Domraksts priekš literatūras, ar sarkanu ir izcelti citāti, kuri izrakstīti no konkrētiem literārajiem darbiem, kuri ir pieminēti darbā. Neliels ieskats darbā:
Vecāku un bērnu attiecības vienmēr ir bijusi aktuāla tēma. Tās ir mūsu pirmās attiecības, ģimene ir mūsu pirmā pieredze, kad apjaušam, kā tas ir – būt starp cilvēkiem, tāpēc par to ir daudz stāstīts arī literatūrā.
Frīdriha Šillera lugā “Laupītāji” arī tiek stāstīts par bērnu un vecāku attiecībām. Grāfs fon Mors, manuprāt, patiesi mīlēja savus dēlus. Audzināja un rūpējās kā par vienu, tā arī par otru. Tomēr varaskāre un greizsirdība spēja ņemt virsroku pār jaunākā dēla cilvēciskām jūtām, un pateicības vietā viņš tēvu iedzina nāvē. Vecais Mors neskatoties uz pārdzīvojumiem un dēlu posta darbiem gan pasaulē, gan pret viņu pašu, joprojām spēja piedot ikvienu grēku, gaidot Kārli atgriežamies, kad vien viņš būs tam gatavs, kas pierādās citātā: “Es mirstu, bet mana dēla Kārļa šeit nav, mani nesīs uz kapu, bet viņš neraudās pie mana kapa.”
