Автор:
Оценка:
Опубликованно: 30.10.2003.
Язык: Латышский
Уровень: Университет
Литературный список: Нет
Ссылки: Не использованы
  • Реферат 'Administratīvais process un cilvēktiesības', 1.
  • Реферат 'Administratīvais process un cilvēktiesības', 2.
  • Реферат 'Administratīvais process un cilvēktiesības', 3.
  • Реферат 'Administratīvais process un cilvēktiesības', 4.
  • Реферат 'Administratīvais process un cilvēktiesības', 5.
  • Реферат 'Administratīvais process un cilvēktiesības', 6.
  • Реферат 'Administratīvais process un cilvēktiesības', 7.
Содержание
Nr. Название главы  Стр.
1.  Ievads   
2.  Administratīvā procesa un administratīvā akta jēdziens, administratīvā procesa dalībnieki   
3.  Administratīvā procesa cilvēktiesiskie aspekti   
3.1.  Administratīvā procesa stadijas un to saturs   
Фрагмент работы

Administratīvā procesa un administratīvā akta jēdziens, administratīvā procesa dalībnieki

Juridisko terminu "administratīvais process" pat Eiropas Savienības valstīs dažkārt lieto gan plašākā, gan šaurākā nozīmē. Šaurākā un visbiežāk lietotā nozīmē ar to tiek saprasta individuālo aktu izdošanas kārtība. Tā tas tiek definēts arī Eiropas Padomes Ministru komitejas izdotajās rekomendācijās1. Turklāt šādi akti visbiežāk tiek dēvēti par administratīvajiem aktiem. Dažkārt juridiskajā literatūrā, it īpaši bijušās Padomju Savienības autoru rakstos, tie tiek saukti arī par pārvaldes aktiem, par individuālajiem aktiem jeb lēmumiem, par tiesību piemērošanas vai likumpiemērošanas aktiem. Latvijas Civilprocesa kodeksa 24.A nodaļā administratīvie akti tiek saukti par amatpersonu rīcību un lēmumu.
Plašākā nozīmē ar administratīvo procesu saprot gan individuālo, gan vispārsaistošo valsts pārvaldes aktu izdošanas kārtību. Dažu valstu administratīvo procesu likumi, piemēram, Nīderlandes vispārējais administratīvais likums [General Administrative Law Act], arī ASV Federālais Administratīvā procesa likums [U.S.Federal Administrative Procedure Act] ietver gan vispārsaistošo aktu, piemēram, vietējo pašvaldību saistošo noteikumu, gan individuālo lēmumu izdošanas kārtību. Taču vairākumā valstu administratīvo procesu likumos un juridiskajā literatūrā administratīvais process nozīmē tikai individuālo lēmumu pieņemšanas, individuālo administratīvo aktu izdošanas kārtību. Šādi šis jautājums tiek traktēts arī Latvijas Republikas Ministru kabineta 1995.gada 13.jūnija Administratīvo aktu procesa noteikumos un Tieslietu ministrijas akceptētajā Administratīvā likumprojekta koncepcijā2. Nenoliedzot to, ka arī vispārsaistošo normu izdošanas kārtībai ir liela nozīme indivīda tiesību aizsardzībā, šajā rakstā uzmanība tiks vērsta administratīvajam procesam tā parastajā nozīmē, tas ir, pārvaldes un indivīda tiešajām tiesiskajām attiecībām.
Kā jau tika minēts, pārvaldes un indivīda attiecības veidojas administratīvo aktu izdošanas procesā. Ar administratīvo aktu tiek saprasts
• jebkurš individuāls lēmums, kas
• pieņemts, izmantojot valsts varu (publisko varu) attiecībā pret kādu indivīdu, turklāt indivīds var būt gan fiziska, gan juridiska persona vai personu grupa, un kas
• tieši vai netieši skar kādas personas tiesības, brīvības vai intereses (tieši - attiecas uz personu; netieši - persona ir ieinteresēta kā cietušais, aizbildnis, aizgādnis vai tml.).

Коментарий автора
Atlants