ES Padomes loma lēmumu pieņemšanā ES
Galvēnais iemesls lēmumu pieņemšanā ir tiesiskais pamats. Tad nak balsošanas noteikumi Padomē, un tie var būt Vienkāršs balsu vairākums, Kvalificēts balsu vairākums vai Vienprātība. Eiropas Parlaments var pieņemt likumus tikai ja ir balsu vairākums un Līguma noteikumi neparedz kādu citu procedūru.
Kad runa iet par Apspriedi, tad Padome var pieņemt priekšlikumu, kuru pieņema Komisija, kā arī var grozīt priekšlikumu ar vienprātīgu balsojumu.
Koplēmumu iesniedz Komisija priekšlikumu Padomei un Eiropas Parlamentam. Tad Padome pieņem aktu, tad nak vairākas procedūras, kurās ir saistītas gan ar Padomi, gan ar Parlamentu un beigās Padome un Eiropas Parlaments vai nu apstiprina projektu, vai neapstirina to.
Sadarbības procedūras sākumā arī vajag Komisijai iesniegt priekšlikumu Padomei un Eiropas Parlamentam. Kad ir iesniegta Parlamentas atziņa, tad Padome pieņem kopēju nostāju. Pēc tam Parlaments trīs mēnešu laika var apstiprināt, grozīt vai noraidīt šo lēmumu. Ja ļemums ir pieņemts vai noraidīts, tad Padome doma pieņemt vai nepieņemt aktu, un ja ir grozījums, tad to dara Komisija. Pēc grozījuma Padome var gan pieņemt grozītu priekšlikumu ar kvalificētu balstu vairākumu, gan vienprātīgi pieņemt grozītu priekšlikumu. …
