Ekonomiskais pieaugums Latvijā ir sasniegts pateicoties stabilai makroekonomiskai videi. Latvijā ir vērojams zems budžeta deficīta līmenis, kas nepārsniedz Māstrihtas kritērijos noteikto atsauces līmeni. 2006. gadā Saeima apstiprināja budžeta deficītu 1,5% apjomā no iekšzemes kopprodukta. Lai gan ir vērojams salīdzinoši augsts tekošā konta deficīts, tas tomēr nav kritisks, jo tiek segts ar ārvalstu tiešajām investīcijām un ilgtermiņa aizņēmumiem. Latvijas Bankas tīrās ārējās rezerves pilnībā sedz naudas bāzi.
Laika posmā no 2004. līdz 2005. gadam bija vērojams relatīvi augsts inflācijas līmenis. 2004.gadā inflācijas līmeņa pieaugums bija izraisīts pateicoties administratīvi regulējamo cenu kāpumam, netiešo nodokļu likmju harmonizācijai, kā arī saistītās inflācijas gaidas ar iestāšanos Eiropas Savienībā, balstoties uz augstajām naftas cenām pasaules tirgū. 2005. gadā inflācija saglabājas augstā līmenī, kā vienu no būtiskākajiem faktoriem var minēt pasaules degvielas cenu pieaugumu un inflācijas inerces dēļ. Ir prognozēts, ka turpmākajos gados, samazinot minētos cenu pieauguma faktoru, inflācija pakāpeniski samazināsies. 1
Ekonomiskā aktivitāte pieaug visās nozīmīgākajās tautsaimniecības nozarēs. Iekšzemes pieprasījuma pieaugums veicina un nodrošina pakalpojumu attīstību. …
Pēdējos gados Latvijas tautsaimniecība ir straujos tempos attīstījusies. Reformas, kas bija veiktas valstī un iestāšanas Eiropas Savienība ir pozitīvi ietekmējusi ekonomisko attīstību valstī. Laika posmā no 2001.-2005. gadam vērojams iekšzemes kopprodukta pieaugums, katru gadu vidēji par 8%, 2005. gadā pieauga par 10,2%. Šie attīstības rādītāji ir augstākie Eiropas Savienībā, jo Latvijā augstos izaugsmes tempus nodrošina stabila iekšzemes pieprasījuma dinamika un augošais eksports.



