2.3.Šis daiļdarbs man lika aizdomāties par to, cik mūsdienu cilvēka vērtības ir egoistiskas, materiālas un nevērtīgas, salīdzinot ar to, par ko uztraucās kara apstākļos esošie cilvēki. Mēs domājam nevis vai varēsim šodien paēst, bet vai varēsim labi šodien paēst, nedomājam par to vai būs ko vilkt mugurā, bet par to cik moderni izskatīsimies uz citu fona. Mums nenākas domāt par to, ka katra atsveiciāšanās no sev tuvajiem varētu būt pēdējā, jo liekas pavisam neiespējami, ka viņi neieradīsies atpakaļ, taču toreiz tā bija realitāte. Tādu lietu kā izsalkumu un galēju diskomfortu mūsdienu cilvēks bieži vien jau ir aizmirsis, komfortu un pilnu vēderu tas uzskata par pašsaprotamu. …
