-
Iekaisīgas zarnu slimības bērniem
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Klīnika | 5 | |
| Diagnostika | 6 | |
| Diferenciāldiagnoze | 7 | |
| Terapija | 7 | |
| Čūlainais kolīts | 8 | |
| Etioloģija un epidemioloģija | 8 | |
| Patoģenēze | 8 | |
| Patoloģija | 8 | |
| Klīnika | 8 | |
| Diagnostika | 9 | |
| Diferenciāldiagnostika | 10 | |
| Terapija | 10 | |
| Kairinātās zarnas sindroms | 10 | |
| Klīnika | 11 | |
| Diagnostikas kritēriji | 11 | |
| Diagnostika | 12 | |
| Terapija | 12 | |
| Izmantotā literatūra | 14 |
Papildsimptomi, ko neietver Romas III KZS kritēriji, ir dienā par trim reizēm biežāka vai nedēļā par 3 reizēm retāka vēdera izeja, mainīta izkārnījumu forma un konsistence, vēdera izejas steidzamība, spiešanās nepieciešamība, vēdera uzpūšanās.
Diagnostika
Pacientiem ar Romas kritērijiem atbilstošiem simptomiem un bez citām klīniski nozīmīgām slimību pazīmēm KZS diagnoze uzskatāma par apstiprinātu un papildizmeklēšana nav nepieciešama. Tomēr praksēvēlams izslēgt kādu onkoloģisko slimību, tāpēc iesaka veikt noteiktu minimāli nepieciešanu izmeklējumu kopumu: pilna asinsaina, ALAT, CRO, slēptās asinis izkārnījumos, transglutamināzes IgA antivielas celiakijas izslēgšanai; pacientiem ar caureju- izkārnījumu kultūra patogēnas floras izslēgšanai, laktozes nepanesamības noteikšana, kolonoskopija ar biopsiju iekaisīgas zarnas slimības izslēgšanai.
Terapija
KZS terapijā galvenais ir pilnībā informēt pacientu, maksimāli pacientu iesaistot ārstēšanas procesā un panākot toleranci. Būtiski ir modificēt pacienta ikdienas uzturu, informēt par nepieciešamām fiziskajām aktivitātēm.
Terapija galvenokārt ir simptomātiska. Viens no KZS terapijas pamatprincipiem ir pēc iespējas mazāka medikamentu lietošana un lielāka uzsvara likšana uz uztura un dzīvesveida korekciju.
…
Iekaisīgas zarnu slimības(IZS) ir pirmā kompleksā patoloģija, kam ir atklāts to nosakošais gēns. IZS terapijā pašlaik izmanto medikamentus, kas radīti izmantojot jaunākos atklājumus un sasniegumus bioloģijā un biotehnoloģijās. IZS izplatība pieaug, šobrīd Eiropā ir aptuveni 2.2 miljoni, bet ASV 1.4 miljoni IZS slimnieku. Visbiežāk IZS diagnosticē 10- 20 gadu vecumā un 50- 80 gadu vecumā. Epidemioloģiskie pētījumi liecina, ka liela nozīme Krona slimības un čūlainā kolīta manifestācijā ir ārējiem faktoriem, no kuriem visnozīmīgākie ir apendektomija un smēķēšana. IZS grupā ietilpst nespecifisks čūlains kolīts, Krona slimība, neprecizēts kolīts un limfocitārs(kolagenozs) kolīts. Neprecizēts kolīts tiek noteikts aptuveni 10% pediatrijas pacientu
