-
Augsnes un pazemes ūdeņu piesārņojuma kontroles veikšana slēgtajās atkritumu izgāztuvēs Ludzas rajonā
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 4 | |
| 1. | Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēma Ludzas rajonā | 5 |
| 2. | Monitoringa objekti un to izvēles pamatojums | 6 |
| 2.1. | Monitoringa objektu teritorijas raksturojums | 7 |
| 2.2. | Vides paraugu analīze | 9 |
| 2.3. | Novērojumu parametri un metodes | 9 |
| 3. | Slēgtā sadzīves atkritumu izgāztuve “Zabolocki” | 14 |
| 3.1. | Situācijas raksturojums | 14 |
| 3.2. | Monitoringa tīkls | 15 |
| 4. | Slēgtā sadzīves atkritumu izgāztuve „Gorbači” | 17 |
| 4.1. | Situācijas raksturojums | 17 |
| 4.2. | Monitoringa tīkls | 19 |
| Literatūras avoti | 21 |
Lai gan Latvijā ir uzlabojusies atkritumu apsaimniekošanas sistēma un pieaug sabiedrības izpratne par atkritumu samazināšanas nepieciešamību, tomēr rādīto atkritumu apjoms gadu no gada turpina palielināties. Tas izraisa nepieciešamību pievērst uzmanību atkritumu savākšanai, uzglabāšanai un pārstrādei, kas būtu veikts atbilstoši vides prasībām.
Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2003.-2012. gadam paredz Latvijas teritorijā izveidot 10-12 jaunus reģionālus sadzīves atkritumu poligonus, bet esošās izgāztuves slēgt un rekultivēt .
Pastāv iespēja, ka slēgto atkritumu izgāztuvju vietās atkritumu sadalīšanās procesā radušās kaitīgās vielas varētu izraisīt augsnes piesārņojumu un nonākt gruntsūdeņos, tādējādi nodarot būtisku kaitējumu apkārtējai videi un cilvēku veselībai. Lai varētu spriest par vidi, tās kvalitāti, tajā noritošajiem procesiem, nepieciešams to analizēt.
Līdz ar to monitoringa programmas izstrādāšanas mērķis ir noteikt veco izgāztuvju rekultivācijas vietu ietekmi uz augsnes un pazemes ūdeņu kvalitāti un tās radītā piesārņojuma ietekmi uz apkārtējo vidi kopumā.
Uzdevumi:
1.konstatēt un novērtēt ķīmisko parametru izmaiņas augsnes ekosistēmas komponentos, un līdz ar to augsnes piesārņojuma pakāpi rekultivācijas vietās;
2.novērtēt rādītā piesārņojuma potenciālo ietekmi uz gruntsūdeņiem;
3.noskaidrot piesārņojuma dinamiku ilgstošā laikā;
4.novērtēt piesārņojuma iespējamo ietekmi uz iedzīvotājiem un vides objektiem.…
Tā kā cilvēce ir atkarīga no dabas un tās sniegtajām bagātībām, tad integrēti, visās jomās jādomā par ilgtspējīgu vides pārvaldi, kas apmierinātu cilvēces eksistences vajadzības un līdz ar to spētu saglabāt dabas bagātības un sniegtos resursus. Dabas resursu ieguve un ar to saistītā ražošana, pārstrāde un patēriņš ir pamats ne tikai cilvēka saimnieciskai darbībai un eksistencei, bet arī atkritumu radīšanai. Cilvēki veido savu dzīvi, cenšoties sasniegt augstāku labklājības līmeni, daudzveidīgāku nodrošinājumu ar precēm un tehniku, vienlaikus palielinot atkritumu daudzumu.
