Manuprāt, vispareizāk ir uzticēties sev, protams, ja ir sajūta, ka tas ir iespējams. Es nezinu, vai varētu paļauties uz kādu tik ļoti, cik es paļaujos uz sevi. Es zinu, kādas ir manas spējas, cik daudz varu atļauties sapņot un vai uzstādītie mērķi man nav par augstu. Man nepatīk paļauties uz citiem – ja es paļaujos uz sevi, tad arī vainoju sevi, nevis noveļu visu vainu uz kādu svešinieku par to, ka kaut kas nav manos spēkos. Tātad mans kultūrvaronis – tā esmu es.…
