-
Latvijas iedzīvotāju izceļošana uz ārvalstīm - ieguvumi un zaudējumi
Daži no iedzīvotājiem nevar atļauties sev iegūt augstāko izglītību zemo ienākumu dēļ un mazā budžeta skaita dēļ. Neskatoties uz augstskolu lielo skaitu, daži no tiem nav virzītas uz profesionālo izglītību, vai arī nav piemēroti darba tirgus tendencēm. Dažām augstskolām ir programmas, kur netiek aizņemtas visas budžeta vietas, kas pēc tam var izraisīt programmas aizvēršanu. Kā arī visticamāk aizbrauc cilvēki ar augstāko izglītību, kas liecina par to, ka cilvēki ar zemāku kvalifikāciju par konkrēto specialitāti var ietekmēt, piemēram, pārtikas produktu ražošanu. Zems pieprasījums uz mācību programmu var izraisīt to vēršanos ciet vai arī nebūt budžeta vietu, un tas nozīmē to, ka izglītības programmu skaits samazināsies, ka arī samazināsies programmu daudzveidība.
Neskatoties uz daudzajiem zaudējumiem valstij, es domāju, ka viens neliels ieguvums tomēr ir. Ir daļa strādājošo cilvēku ārzemēs, kuri sūta naudu saviem radiniekiem uz Latviju, kuri nevarēja aizbraukt strādāt (veselības problēmas, vecums vai kāda cita problēma). Tērējot naudu Latvijas robežās, tas var minimāli pozitīvi ietekmēt Latvijas ekonomiku, statistiku un radītājus.
Secinājumā varu teikt, ka Latvija cieš lielus zaudējumus, iedzīvotāju aizbraukšanas dēļ, bet citas valstis šī iemesla dēļ tikai iegūst. Nākotnē tāda Latvijas iedzīvotāju progresīva izceļošana uz ārvalstīm var izraisīt nodokļu paaugstināšanu, komunālo maksājumu parādu palielināšanu, kā arī minimālas algas samazināšanu.
…
Pēdējo gadu laikā, ļoti daudz Latvijas iedzīvotāju izceļo uz ārvalstīm. Katram cilvēkam ir savi aizbraukšanas iemesli: vienam naudas jautājums un slikti atalgots darbs Latvijā, otram nestabils darbs, trešais aizbrauc līdzi savai ģimenei, kas savukārt atstāj sekas valstij. Izceļošana būtiski ietekmē Latvijas ekonomisko stāvokli. Lai vairāk saprastu un iedziļinātos tēmā, es vērsīšos Centrālas Statistikas pārvaldes datu bāzē (http://www.csb.gov.lv/). Balstoties uz statistiskiem datiem, lielākais cilvēku skaits aizbraucis krīzes sākuma gados. Ja 2007.gadā pavisam aizbrauca 15 463 cilvēki, bet 2008.gadā gandrīz divas reizes vairāk - 27 045 cilvēki. Pēc tam aizbraukušo skaits strauji auga un 2010.gadā šis skaitlis palika maksimāls, 39 651 cilvēks, pēc tautas skaitīšanas 2011.gadā, aizbraukušo skaits samazinājās un sasniedza 30311 cilvēkus, bet pēc 2012.gada statistiskiem datiem, aizbraukušo skaits vēl samazinājās līdz 25163 cilvēkiem. Kā liecina statistiskie dati, pārsvarā iedzīvotāji izceļo uz Eiropas Savienības valstīm, tur, kur dzīves līmenis ir augstāks nekā Latvijā.
