L. Žukova tēva zeme atradās Rakovcu sādžas nostūrī. Trīsdesmitajos gados tēva mājas saucās „Priežkalni”. Tur arī Leonards ir audzis. Bērnībā viņam īpaši skaisti likās pavasaris un ziema. Kā jau zemnieku puika Leonards agri cēlās, dažreiz līdz ar saullēktu. Viņš bija ziņkārīgs puika un viņam patika skriet pa rasoto zāli. Viņam apkārtējā pasaule likās kā brīnišķīga pasaka. Pa ziemu viņš bija aktīvs. Pats sev gatavoja slidas un ļoti izbaudīja ziemas priekus.
Leonardam patika būt saskarsmē ar ūdeni, jo viņam bija paštaisīta laiva. Dažbrīd viņš sevi tajā iedomājās kā stūrmani, kā atpūtnieku, kā paša būvētas laivas īpašnieku. Braucot Leonardam patika vērot ūdenī peldošās zivis un ūdens ziedus. Reizēm viņam patika pafilozofēt par ūdens tecēšanu. Bērnībā Leonards nesūdzējās vecākiem cilvēkiem.
Viņam bija arī savi pienākumi- jāgana aitas, biešu lapu sagādāšana un kapāšana cūkām, dārza laistīšana un malkas piegāde virtuvei un citi svarīgi darbi. Bija arī apguvis zāles pļaušanu ar izkapti. …
