Politologs Jānis Ikstens atzīst, ka vēsturē bijušas dažādas savstarpēji pretrunīgas demokrātijas idejas izpratnes un koncepcijas, tāpēc ka grūti izskaidrot tādus nozīmīgus jautājumus kā, piemēram, kas ir tauta, cik lielā mērā tai jāpiedalās valsts pārvaldīšanā, kādas sabiedriskās dzīves sfēras ir jāaptver demokrātijai. (2, 11. lpp.) Bet mūsdienās jēdziens „demokrātija” tiek definēts šādi: „Demokrātija [fr. démocratie < gr. dēmokratia < dēmos ‘tauta’ + kratos ‘vara’]- politikas režīms, kur augstākā vara pieder tautai (pilsoņu vairākumam), kas tieši vai ar vēlētu pārstāvju starpniecību izlemj svarīgākos valsts dzīves jautājumus.” (Baldunčiks, J. (red.) Svešvārdu vārdnīca)
J. Ikstens uzskata, ka demokrātiskā režīma būtība ir šāda: pilsoniskā sabiedrība kontrolē valsti, savukārt tā, garantēdama pilsoņu kopuma neatkarību, nodrošina pilsoniskās sabiedrības iekšējo pretrunu risināšanas atklātumu un tiesiskumu un gādā, lai sabiedrībā varētu izpausties daudzveidīgas intereses. …
