-
Mācību formas un skolēnu radošā darbība
IEVADS
Mūsdienu bērnam un jaunietim, skola kļuvusi par otrajām mājām. Ar katru dienu vairāk un vairāk skolas un klases kļūst par audzinošu mācību vidi, kurā veidojas personība, kas apzinās savu vērtību, pašizaugsmes iespējas un apgūst saskarsmes kultūru .Skolotājs mācās dalīt atbildību ar skolēnu par viņa mācīšanās procesu un rezultātu. Skolotājam pirmajā vietā izvirzās skolēna personības sekmēšana, viņa spēju un potenciāla pašapzināšanās un pašregulācija iespēju radīšana. Mācības kā skolēna izziņas darbība sekmē ne tikai viņa intelektuālo, emocionālo, fizisko attīstību, īstenības daudzveidības izzināšanu, bet veido arī daudzveidīgas sociālās attieksmes, viņa pašizziņas un pašrealizācijas pieredzi. [1;155]
M. Štāls uzskata, ka literatūras dalīšana pēc vecuma- jaunākiem, vidējiem un vecākiem bērniem ieteicamās grāmatas- savā ziņā ir mākslīga, jo vecuma maiņa ne vienmēr ir noteicošais un visiem piemērojamais. Galvenokārt jāņem vērā katra bērna individualitāte un interese. Autors min, ka, balstoties uz interesēm, bērnus var iedalīt vairākos tipos: intelektuālais, emocionālais un gribas tips. Intelektuālajam tipam vajadzīgas grāmatas, kas nodarbina viņa prātu, grāmatas ar emocionālu saturu aizkustina jūtas, bet gribas tipa lasītājam patīk grāmatas, kas pilnas dzīvīguma, darbīguma, dramatisma un cīņas.[2;29] Tāpēc ir dažādas mācību formas, kā bērns apgūst zinības.
MĀCĪBU FORMAS UN SKOLĒNU RADOŠĀ DARBĪBA.
Mācību organizācijas formu attīstība.
Vēstures gaitā mācību organizācijas formas mainījās un pilnveidojās atbilstoši sabiedriski vēsturiskajai praksei un vajadzībām. Pirmatnējā sabiedrībā cilvēks, cīnoties par savu eksistenci un izgatavojot apģērbu, darba rīkus, uzkrāja zināšanas, prasmes un iemaņas. Vecākā paaudze to nodeva jaunākai paaudzei darba procesā. Mācību organizācijas forma bija individuālās mācības. Parādoties rakstībai, zināšanu nodošana jaunai paaudzei kļuva sarežģītāka. Sākumā rakstāmmašīna arī tika organizēta individuāli. Rakstītmākslu apguvis priesteris mācīja katru skolēnu atsevišķi.
Individuālās mācības, tas nozīmē, ka skolēnam viss jādara pašam. Katrs skolēns pilda mācību uzdevumu individuāli. Katrs skolēns gūst savu iznākumu.
…
Grupu darbs ir viena no metodēm, kas palīdz mācību darbu humanizēt, jo grupu darbu laikā arī skolēns kļūst par aktīvu šī procesa dalībnieku, viņam tiek dota izvēles un darbības brīvība, kuru reglamentē nevis skolotājs ar savu personības autoritātes spēku, bet gan grupu darba iekšējais mehānisms.Mani secinājumi ir šādi: „Literatūra ir viens no tiem mākslas veidiem, kas bērnam pieejams un saprotams visātrāk. Tieši ar literāro varoņu un notikumu starpniecību bērnam iespējams pārdzīvot un izjust to, ko viņam liedz reālā dzīve. Turklāt literatūra pieredzi nepaplašina vispārīgi un stihiski, bet gan to mērķtiecīgi padziļina. Šāda mērķtiecīga pieredzes padziļināšana pirmsskolas vecumā ir iespējama vieglāk nekā citos bērna vecumposmos.
