| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Interešu grupas definējums, nozīmība un funkcijas | 5 |
| 2. | Kanāli, caur kuriem interešu grupa var ietekmēt politikas veidošanu | 6 |
| 2.1. | Tiešā diskusija ar politikas veidotājiem | 6 |
| 2.2. | Netiešā ietekme caur politiskajām partijām | 6 |
| 2.3. | Netiešā ietekme caur publisko viedokli | 6 |
| 2.4. | Lobijs | 7 |
| 3. | Jaunatnes politika. Latvijas Jaunatnes padome (LJP). Tās struktūra, mērķi, uzdevumi un darbības jomas | 8 |
| 4. | Jaunatnes Politikas likuma būtība un ko tas dod? | 10 |
| 5. | Kritēriju analīze, skatoties Latvijas Jaunatnes padomi virzot Jaunatnes likumu pieņemšanai | 12 |
| 5.1. | Latvijas Jaunatnes padomes (LJP) tiešā diskusija ar politikas veidotājiem, virzot paņemšanai Jaunatnes likumu | 12 |
| 5.2. | Latvijas Jaunatnes padomes (LJP) netiešā ietekme caur politiskajām partijām | 13 |
| 5.3. | Latvijas Jaunatnes padomes (LJP) netiešā ietekme caur publisko viedokli | 16 |
| 5.4. | Latvijas Jaunatnes padomes darbības lobējot Jaunatnes likumu | 17 |
| Secinājumi | 19 | |
| Izmantoto literatūras avotu saraksts | 21 |
Mūsu darba tēma „Latvijas Jaunatnes padomes darbība, virzot Jaunatnes Politikas likuma pieņemšanu” ir visai aktuāla, jo beidzot arī Latvijā tika pieņemts Jaunatnes likums, kas aizstāvēs jauniešu intereses, palīdzēs īstenot jauniešu organizāciju iniciatīvas un integrēties jauniešiem sabiedrībā. Tas skar tādas jauniešiem svarīgas jomas, kā jauniešu tiesības, izglītība, kultūras un fiziskās aktivitātes, jauniešu tiesības uz darbu, un uz sociālo palīdzību. Tāpat likums noteiks jaunatnes biedrību un organizāciju tiesības, kā arī jauniešu līdzdalību lēmumpieņemšanā. Likums paredz arī finansiālā atbalsta sniegšanu jauniešu organizācijām, to veidotiem projektiem, ko sniegs valsts, dažādas pašvaldību institūcijas, nacionālās biedrības un nodibinājumi u.c. Svarīgi, ka Jaunatnes likums nosaka Bērnu un ģimenes lietu ministrijas kompetenci finansiālā nodrošinājuma jautājumā, jo turpmāk ministrijai būs jāiekļauj savā budžeta plānā līdzekļi, kas būs nepieciešami jaunatnes organizāciju administrēšanai un to veidotajiem projektiem. Likumā tiek arī nodefinēts, ka jaunietis ir indivīds vecumā no 13 līdz 25 gadiem, par ko izvērtušās asas diskusijas. Svarīgi, ka tagad arī Latvijā būs atsevišķi izšķirama jaunatnes politika kā tāda, kas līdz šim nav tikusi uzskatīta par atsevišķu politikas jomu, lai gan gandrīz visā Eiropā jaunatnes politika tiek skatīta kā atsevišķa sfēra.1
Jaunatnes likums stājies spēkā 2009. gada 1. janvārī. Mums liekas interesanti atskatīties uz šī likuma virzīšanas gaidu. Kā galveno likuma virzītāju identificējam Latviešu Jaunatnes padomi (LJP), kura arī pirmā šo projektu izstrādāja un sāka virzīt. Liela daļa JLP sākotnējo pamatnostādņu likumā arī atstātas.…
Darbs apskata Jaunatnes padomes darbību un ietekmes kanālus, ko tā izmantojusi, lobējot Jaunatnes likumu un tā pieņemšanu. Darbs sastāv no teorētiskās daļas, kur apskatīti interešu grupu ietekmes kanāli un no daļas,kur tiek apskatītas tieši Jaunatnes padomes darbības.
