Lingvistika, valodniecība un zinātne par valodu – tie visi ir dažādi valodniecības nosaukumi. Tomēr dažādos laikos valodniecības tiešais priekšmets ir bijis atšķirīgs. Tādā veidā, kopš senajiem laikiem līdz 18.gs. valodniecību skatīja kopā ar loģiku, bet valodu kopumā uzskatīja par domu izteikšanas veidu. 19.gs. to sāka skatīt valodas kontekstā, respektīvi, par valodniecības priekšmetu kļuva dažādas valodas to vēsturiskajā attīstībā. Mūsdienās valoda skatāma kā cilvēka neatņemama, universāla piederība un valodas tiek pētītas to vēsturiskajās formās.
Valodniecības pētniecības objekts ir valodas uzbūve, funkcionēšana un vēsturiskā attīstība. Cilvēki, kas nodarbojas ar valodniecības izpēti, lielākoties pavada visu savu mūžu kopjot un veidojot kādu notiktu valodu vai tās formu. Laimdots Ceplītis veltījis ir veltījis savu mūža gājumu latviešu valodniecības izpētei, tādējādi veicinot latviešu valodas attīstību. Tādējādi ar viņa darbu palīdzību ir iespējams uzzināt daudz jauna par latviešu valodniecību, iespējams pat atklāt problēmas, kuras tajā šobrīd saskatāmas.
Pētījuma objekts: Laimdota Ceplīša kā valodnieka darbība.
Pētījuma priekšmets: Laimdota Ceplīša nozīmīgākās zinātniskās publikācijas. …
