Viens no galvenajiem konfliktu mezgliem pēc sociālistiskās Dienvidslāvijas sabrukuma bija Kosova, kam bija arī liela ietekme uz reģionālo sadarbību. Jau Kosovas jautājuma vien ilgā neatrisināšana daudz nozīmīgāk negatīvi ietekmēja visu Dienvidaustrumeiropas reģiona attīstību, nekā tas bija ar abu Belgradas un Pristinas jautājumu ietekmi kopā, šis konflikts redzami nomāca progresu praktiski visās jomās. Šī konflikta risinājums bija daudz sarežģītāks šķērslis attīstībai, nekā tie, ko nācās pārvarēt citās Eiropas valstu pārejās.
Būtiski bija arī tas, ka tautas naidīgums un aktīvā vardarbība tika vērsta ne tikai pret Serbu kopienu, bet arī pret ANO un KFOR spēkiem. Ja šāda vardarbība jebkad atkārtotos pret starptautisko kopienu, tika sagrauta visa starptautiskās kopienas stratēģija un politika lielā daļā reģiona. Ja arī tā brīža smagā situācija mainītos un Kosovas kārtība sabruktu, nebija nekādas garantijas, ka arī albāņu līderi varētu kontrolēt, lai vardarbība neizlauztos ar jaunu spēku, kas pastiprināja nestabilitāti reģionā. …
