Apskatot mediju dienaskārtību, demokrātijas teorija pieprasa, lai tā atspoguļotu sabiedrības dienaskārtību. Politiskajā ziņām ir jādefinē un ilgstoši jāiekļauj dienaskārtībā nozīmīgas valsts un sabiedrības problēmas, jādefinē un jāiekļauj sabiedrības dienaskārtība.1 Tomēr ne vienmēr mediji pilda savas informatīvo, „sargsuņu” un komunikācijas funkciju. Politiskajā praksē mediji bieži cenšas pārņemt politisko partiju funkcijas un ignorē sabiedrības dienaskārtību, veidojot paši savu dienaskārtību, kas var būtiski atšķirties gan no sabiedrības, gan no politiskās elites dienaskārtības.…
