Miega ilguma samazināšana

Skolas dzīve nav viegla – stundas, mājasdarbi, pulciņi utt. Biežākais attaisnojums tam, ka mājasdarbi palikuši nepildīti, ir: „Skolotāj, man nebija laika!” Bet kur tad ir tā sāls? Diennaktī ir divdesmit četras stundas. Manuprāt, tas ir pietiekoši daudz gan mācībām, gan izklaidēm. Bet kur galu galā paliek mans laiks? Atbilde ir pavisam vienkārša – miegā! Tieši miegs ir tas, kas aizņem manu un visu pārējo zemes iedzīvotāju tik ļoti dārgo un svarīgo laiku. Miegs ir tas, kas mums neļauj celties līdz ar pirmajām gaiļu dziesmām un saules stariem. Miegs aizņem trešo daļu mūsu tā jau īsās dzīves. Taču es uzskatu, ka cilvēks var izdzīvot arī ar samazinātu miega daudzumu. Izdarot nelielus aprēķinus, secināju, ka, samazinot uz pusi miegā pavadīto laiku, mēs iegūtu apmēram divus brīvus mēnešus gadā! Mana hipotēze ir, ka, samazinot miegā pavadīto laiku pakāpeniski, cilvēka ķermenis spēj pielāgoties arvien mazākam miega ilgumam, aprod ar izmaiņām diennakts ritmā, un līdz noteiktam miegā pavadīto stundu skaitam, minimums – četrām, netiek ne bojāta, ne traucēta organisma spēja veikt pamatfunkcijas. Darba mērķis ir pierādīt, ka cilvēks var samazināt miega ilgumu no 8 uz 4 stundām bez būtiskas ietekmes uz fizisko un emocionālo veselību, tādējādi iegūstot papildus brīvā laika, kuru var pavadīt, kā vien sirds kāro. Papildus tam novērošu arī savu veselību, noteikšu, kā miega samazināšana atsaucas uz manu veselības stāvokli, piemēram, pasliktinās loģiskā domāšana, atmiņa, koordinācija, vai nenovājinās imūnsistēma utt. Lai īstenotu šo mērķi, tiks veikti šādi uzdevumi: 1. Veikt eksperimentu, novērojot organisma izmaiņas, pamazām samazinot miega daudzumu. 2. Izanalizēt iegūtos eksperimenta rezultātus. 3. Salīdzināt iegūtos eksperimenta datus un rezultātus ar citiem šajā jomā veiktiem eksperimentiem. Šis eksperiments varētu būt bīstams paaugstinātas riska grupas darbus strādājošiem, jo pēkšņai aizmigšanai (kuru izraisa nepietiekams miega daudzums) elektrības staba galā vai pie lidmašīnas vadības pults lielākajā daļā gadījumu ir letālas sekas, bet šajā gadījumā eksperimenta dalībnieks ir 10.klases skolnieks – šī darba autors, kam lielākās nepatikšanas var būt skolotāja aizrādījums par aizmigšanu stundu laikā.