Māstrihtas līgums

Nobeigums.
Līgums par Eiropas Savienību jeb Māstrihtas līgums ir krasi mainījis 20. gadsimta beigu posmu Eiropas integrācijā un jau šodien mēs svinam tā 20. jubileju.
Eiropas Savienība tika izveidota, lai sasniegtu politiskus mērķus, taču tās dinamiskās attīstības un panākumu iemesli meklējami tās ekonomiskajos pamatos – vienotajā tirgū, ko veido visas Eiropas Savienības dalībvalstis, un vienotajā valūtā (Eiro), kas tiek lietota nu jau 17 dalībvalstīs. Latvijā to paredzēts ieviest 2013. gadā,1. janvārī, respektīvi, nākamgad. Kā tas veiksies, viss atkarīgs no mūs valsts ekonomiskā stāvokļa un iespējām, jo arī Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs teicis, ka Latvijā eiro ieviesīs tikai 2015. Gadā.
Māstrihtas līgums ievērojami paplašināja Eiropas Parlamenta pilnvaras. Pateicoties koplēmuma procedūras ieviešanai, Eiropas Parlaments pirmoreiz kļuva par līdztiesīgu partneri likumdošanas procesā, kā arī ieguva tiesības bloķēt tiesību aktus svarīgās Eiropas Savienības likumdošanas jomās. Tas arī mainīja oficiālo EEK/EK nosaukumu uz nosaukumu “Eiropas Savienība, ieviesa Ekonomikas un monetāro savienību jeb EMS (Economic and Monetary Union), izveidoja ombudu (Ombudsmen) un Reģionu komiteju (Committee of the Regions),ieviesa koplēmumu procedūru.
Eiropas Savienības valstīs dzīvo arvien mazāka pasaules iedzīvotāju daļa. Tādēļ tām ir jāturpina apvienoties, ja tās vēlas nodrošināt ekonomikas izaugsmi un būt spējīgām konkurēt ar citām pasaules lielvalstīm. Neviena ES valsts pati par sevi nav pietiekami spēcīga, lai spētu aizsargāt savas intereses pasaules tirdzniecībā. Lai panāktu lielvaras un iegūtu jaunus klientus, Eiropas uzņēmumiem ir jādarbojas lielākā tirgū, nekā pašu valstī. Tādēļ ES ir tik rūpīgi strādājusi, lai izveidotu vienoto Eiropas tirgu, – atceļot šķēršļus tirdzniecībai, kā arī brīvai pārvietošanai.
Māstrihtas Līgums ir nostiprinājis subsidiaritātes principu, kas ir neatņemams Eiropas Savienības darbības princips. Tas nozīmē, ka ES un tās iestādes rīkojas tikai tad, kad pasākumi ES līmenī ir efektīvāki par pasākumiem valstu vai vietējā līmenī. Subsidiaritātes princips nodrošina, ka ES bez vajadzības neiejaucas tās iedzīvotāju ikdienas dzīvē.
…