Lasot „Krusta skolas grāmatu”, kurā Ramanis visvairāk pievēršas ciešanu tēmai, kas ir saprotami, jo viņš savā laikā tika izstumts no sabiedrības, nesaprasts un nosodīts, es tomēr saskatīju arī kādu pozitīvu sacerējumu, kas diemžēl nav paša autora, bet gan angļu rakstnieka Džona Banjana romāna „Svētceļnieka gājums no šīs pasaules nākamajā” pirmās daļas ļoti saīsināts pārstāstījums – „Tas acīm redzēts ceļš uz debesīm”.
Ramanis latviešu zemniekam ar šā fragmenta palīdzību pamāca, ka katrs pats izvēlas iet savu ceļu (Dieva, pazušanas, samaitāšanas), parāda mantkārības sekas (Kārības un Paciešanas bērns) , mīlestības uzvaru pār ļauno (Dievs pār sātanu) un ,protams, pasvītro ticības spēku, kas ir gan atslēga uz mūžīgo dzīvošanu, gan aizsargs pret māņiem un šķēršļiem. Manuprāt, autors ar šo sacerējumu nevis bar latviešu zemnieku ,kā to darījuši lielākā daļa viņa priekšgājēju, bet ar veiksmīgiem piemēriem mudina ticēt Dievam, parādot, ka dievbijība tiek atmaksāta vairākkārtīgi.
…
