I.Antiņš - ir lugas centrālais tēls. Nabadzīgs kalpa zēns. Antiņš pie tēva slimības gultas pret tēvu ir ļoti labs un nevēlējās, lai viņš mirst. Antiņš negribēja mantu, viņš, pirmkārt, prata domāt par citiem, nevis par sevi. Viņš ir devīgs, izpalīdzīgs, labsirdīgs, drosmīgs. Antiņš nevēlējās ne naudu, ne zīdu, ne princesi par sievu. Viņš tikai vēlējās, lai princese būtu laimīga un atmostos no garā miega. Viņš atnāca uz pili, lai princesei pirkstā uzvilktu gredzenu.
„Tētiņ, nebaidies to dienu, Priekšā stāsies tavi dēli.”
„Še tev, tētiņ, mani cimdi,
Še tev, mana vilnas šalle,
Ņem tad, tētiņ, arī svārkus,
Ņem tad arī manas kurpes.”…
