Pirmais periodiskais izdevums Latvijas teritorijā tika nodibināts 1680. gada rudenī Rīgā, to izdeva zviedri (no 1621. līdz 1710. gadam Rīga bija pakļauta Zviedrijai) un tā nosaukums bija “Regische Montags (Donnerstags) Ordinari PostZeitung” [5, 104].
No 1681. gada pavasara avīze turpināja iznākt ar nosaukumu “Regische Novellen”. Laikrakstu izdeva vācu valodā, un tas bija domāts galvenokārt pilsētas bagātāko tirgotāju noskaņošanai zviedru valdības politikai labvēlīgā virzienā. Laikraksts iznāca divas reizes nedēļā četrās mazformāta lappusēs. Tas bez īpašas sistēmas sniedza ļoti īsas ziņas galvenokārt par notikumiem ārzemēs – par kariem, karaļu un hercogu galma dzīvi, diplomātu darbību, dzīrēm utt. Avīzē rakstīja arī par neparastām dabas parādībām un pat par spokiem.
Masu medijiem, latviskāk sakot, masu saziņas jeb sabiedriskās saziņas līdzekļiem, bija ļoti svarīga nozīme Latvijas sabiedrības intelektuālā un psiholoģiskā sagatavošanā pārmaiņām, ko 80.gadu nogalē un 90.gadu sākumā bija nepieciešams īstenot, lai atjaunotu Latvijas tiesisko valsti - neatkarīgu un demokrātisku republiku: Latvijas Republiku.…
