Migrēna ir viens no galvas sāpju veidiem, kam reksturīgas lēkmjveida sāpes vienā galvas daļā, t.i., sāp tikai piere, tikai deniņi vai acu rajons. Galvas sāpes parasti ir lēkmjveidīgas un periodiskas, tās parasti pavada slikta dūša, vemšana, redzes, jušanas vai kustību traucējumi. Migrēnu skaidro ar galvas asinsvadu tonusa izmaiņām. Migrēnas pamatā ir galvas mīksto audu, galvas smadzeņu un to apvalku asinsrites traucējumi un smadzeņu šķidruma cirkulācijas traucējumi. Lēkmi pastiprina spilgta gaisma, troksnis. Parasti lēkme ilgst pāris stundas, dažos gadījumos – līdz diennaktij. Mazāk izteiktas galvassāpes var būt vēl pāris dienas. Ar migrēnu slimo ap 5% zemeslodes iedzīvotāju, kā pieaugušie, tā arī bērni, pie tam pēdējos gados migrēnas slimnieku skaits visā pasaulē pieaug. …
