Gremošana sākas mutes dobumā, kur barība tiek sasmalcināta sakošļājot. Mutes dobumā no pieauss, zemžokļa un zemmēles siekalu dziedzeriem nepārtraukti izdalās siekalas. Tās šķīdina cietās vielas, atšķaida koncentrētus šķīdumus, salipina un padara glumu kumosu. Siekalu gļotas, proti, mucīns, sargā gļotādu gan no pārmērīgas ķīmiskas, gan termiskas iedarbības. Siekalu ferments ptialīns jau mutē sāk šķelt ogļhidrātus. Nelielā daudzumā dažas vielas uzsūcas jau mutes dobumā (alkohols, C vitamīns, daži medikamenti), bet siekalu lizocīms iznīcina mikrobus, šķīdinot to apvalkus. Siekalas nepieciešamas arī runāšanai.
Kuņģa ieejas un izejas daļā, vārtniekā, ir gredzenveida muskuļi, kas periodiski atveras un aizveras, regulējot barības ieeju un izeju.. Kuņģa mazā lokā ir 3-4 paralēlas krokas, pa kurām aiztek šķidrums. Kuņģī paliek šķidra putrveida masa (hīms). Kuņģim saraujoties gan gareniski, gan šķērsām, tā saturs tiek sajaukts, lai visam hīmam piekļūtu kuņģa sula ar fermentiem un sālsskābi. Kuņģa sulā ir
l) fermenti (pepsīns u.c.), kas sāk šķelt olbaltumus, taču nesašķeļ līdz aminoskābēm.…
