Latviešu literatūrā reālismam bija divi attīstības posmi – agrīnais (1870–1818), ko var dēvēt par ētisko un daļēji arī par sociālo reālismu (Māteru Jura „Sadzīves viļņi” brāļu Kaudzīšu „Mērnieku laiki”; Apsīšu Jēkabs, J. Neikens, Doku Atis), un vēlīnais reālisms (19. gadsimta beigas – 20. gadsimta sākums), ko var dēvēt par sociālo un psiholoģisko reālismu (A.Saulietis, A.Deglavs, A.Niedra, R.Blaumanis, J.Purapuķe, A.Upīts).
2. Uzrakstīt 5 - 7 tēzes par reālisma virziena aizsācēju, par citiem autoriem un viņu literārajiem darbiem, piemēram, Reinis un Matīss Kaudzītes uzrakstīja romānu ,,Mērnieku laiki”
1. tēze
Reālisma pamatlicēji latviešu literatūrā ir brāļi Kaudzītes- pirmā latviešu reālistiskā romāna ,,Mērnieku laiki” (1879) autori...