Saskaņā ar 2016. gada tematiskais ziņojumu “Psihiskā veselība Latvijā” (vēlakais pieejamais) ambulatoro pacientu un apmeklējumu skaitam pie psihiatra un bērnu psihiatra dinamikā joprojām ir vērojama pakāpeniska pieauguma tendence, ko, iespējams, varētu saistīt ar aizspriedumu mazināšanos sabiedrībā pret ārstēšanos pie psihiatra. Savukārt, vietu skaits dienas stacionāros pacientiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem ir saglabājies nemainīgs. Vienu vai vairākas reizes valsts apmaksātu ārstu psihisku un uzvedības traucējumu gadījumā ambulatori apmeklējuši 6,1% Latvijas iedzīvotāju .
Kopumā ir pieaudzis psihiatru pirmreizēji Reģistra uzskaitē iekļauto pacientu skaits, kas saistīts ar izteiktāku pirmreizēji reģistrēto pacientu skaita pieaugumu diagnožu grupās organiski psihiski traucējumiem, ieskaitot simptomātiskos (diagnožu grupa F00-F09), neirotiski, ar stresu saistītiem un somatoformi traucējumi (diagnožu grupa F40-F48) un garastāvokļa (afektīvie) traucējumi (diagnožu grupa F30- F39) .
Pie ģimenes ārsta turpinājis palielināties kopējais ambulatoro pacientu un apmeklējumu skaits ar garastāvokļa (afektīvajiem) traucējumiem (diagnožu grupa F30-F39). Kopējais hospitalizāciju skaits pacientiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem Latvijas stacionāros ir palielinājies. Lielākais skaits hospitalizāciju joprojām vērojams pacientiem ar šizofrēniju, šizotipiskiem traucējumiem un murgiem (diagnožu grupa F20-F29) un organiskiem psihiskiem traucējumiem, ieskaitot simptomātiskos (diagnožu grupa F00-F09) .
…
