Laiks man saistās ar biedējošām sajūtām. Tas tāpēc, ka tas ir neatgriezenisks un ik brīdi steidz uz priekšu. Tas kalpo kā atgadinājums tam, cik pasaule ir mainīga, un ka nekas nestāv uz vietas.
Es piekrītu apgalvojumam, ka laiks ir dzīve, proti, tas ietver gan manu pagātni, gan tagadni. Ar laiku saistās izdzīvoti pārdzīvojumi, skarbi vārdi, nepatīkamas emocijas, bet, protams, netrūkst arī skaistu mirkļu. Un tieši tas man liekas tik biedējoši, proti, nav iespējams aizbēgt no pagātnē piedzīvotā. Tas bieži vien traucē pilnvērtīgi baudīt tagadnes skaistumu, jo nepārtraukti seko kāda pagātnes ēna.
…
