Lai laupītu un tirgotos, skandināvu vikingiem varēja būt vairāki iemesli. Viens no vikingu klejojumu cēloņiem, iespējams, ir viņu apdzīvotās teritorijas klimats. Nav noslēpums – ziemeļu valstu klimats lauksaimniecībai nav labvēlīgs. Lauksaimniecībai ziemeļos piemēroti vien nieka deviņi procenti, dažviet – tikai trīs procenti, zemes. Nepārtraukta laupīšana un prasmīga tirgošanās vikingiem varēja dāvāt krietni lielāku peļņu. Tādēļ skandināvu vīri jeb tā dēvētie vikingi meistarīgi būvēja laivas un devās sirot uz citām zemēm. Vēstures avotos atrodamas ziņas, ka vikingi pratuši būvēt ļoti kvalitatīvas laivas un tādējādi izcēlušies citu iedzīvotāju vidū. Jo tālāk viņi kuģojuši, jo vairāk bagātību salaupījuši. Senajiem vikingiem bija arī savi kuģošanas principi – viņi aizbrauca uz kādu valsti, izlaupīja tur visu, ko vien varēja, un devās tālāk. …
