Ilgu laiku Krievijas valdība maz iejaucās Baltijas novada – Igaunjas, Vidzemes un kurzemes guberņu – iekšējās lietās. Tā atļāva darboties tām pārvaldes un tiesu iestādēm, kuras Vidzemē un Igaunijā bija nodibinātas zviedru, bet Kurzemē – hercogistes laikos. Visās šajās iestādēs vara piederēja vācu muižniekiem, tātad, zemnieku stāvoklis bija neapskaužams.
19. gs. otrajā pusē Krievijas politika attiecībā pret Baltijas reģionu mainījas, un Latvijā tika realizēta pārkrievošanas politika. Tika ieviesta jauna pilsētu pārvalde, kas atbilda Krievijas pilsētu likumiem. Rātes vietā tika ieviesta jauna pilsētas dome, tādējādi turīgie vācu pilsoņi sāka zaudēt savas monopoltiesības pilsētu pārvaldē. Vācu muižniekus situācija un reformas neapmierināja.
Taču ne tikai pateicoties Krievijai Latvijas (kā arī citās pasaules valstīs) teritorijā notika ievērojamas pārmaiņas. Pēc Franču revolūcijas pasaulē sāka arvien vairāk izpausties liberālisma idejas. Mainījas gan sabiedrības struktūra, gan politisko spēku samērs. …
