Gotikā, kas veidojās 12. gs. beigās, salīdzinot ar romānikas arhitektūru, nav tik biezas sienas, konstrukcijas ir graciozākas un vieglākas. Torņi ir augsti – nereti ar smailiem galiem, bagātīgi lietoti izrotājumi un dažādas skulptūras. Raksturīgas krāsainas logu vitrāžas, kas ļauj ēkas iekšpusē iespīdēt gaismai un rada fantastisku gaismas un ēnas rotaļu katedrāļu krēslainajā iekšpusē. Gotikas katedrāļu vertikāles rādīja virzienā tikai uz augšu. Tieši tajā laikā arī kultūra attīstījās straujāk un dzīves līmenis virzījās uz augšu.
Manuprāt, viduslaikus par “tumšajiem gadsimtiem” dēvē, jo šajos gadsimtos cilvēces attīstība nenorisinājās tik strauji kā mūsdienas, taču nedrīkst teikt, ka tā apstājās. Kā jau visos laikos arī viduslaikos radās jauni atklājumi, izgudrojumi, attīstījās jaunas darba metodes un cilvēku kultūra. Lielie kari un mēris neļāva šai attīstībai norisināties ātrāk, taču kad tas viss bija aiz muguras, vēlīnajos viduslaikos, tā attīstījās strauji jebkurā dzīves jomā. Mūsdienās ir skaidrs, ka viduslaiku gadsimti ir tikpat bagātīgi, daudzveidīgi, radoši, kā jebkurš cits periods vēsturē.…
