Sākotnēji Latvijas valsts politika mājokļa jautājumā visai pasīva bija un neefektīva vai pat radīja papildu grūtības un haosu. Tūlīt pēc kara 1920. gada 19. oktobrī tika pieņemti Pagaidu noteikumi, kuru mērķis bija noteikt pamatīri un aizsargāt nabadzīgākos īrniekus. Pamatīri pielīdzināja pirmskara īrei , tikai cara rubļu vietā bija jāmaksā ar Latvijas rubļiem. Un šai summai pieskaitīja papildmaksu par namu apsaimniekošanu, apkuri, ūdeni, kāpņu uzturēšanu u.c. izdevumiem. Tika ierobežotas namsaimnieku tiesības izlikt īrniekus uz ielas. Neatkarīgi no pieņemtajiem likumiem 1921. un 22. gadā īres maksa strauji auga, īrnieki jutās aizsargāti, bet arī namsaimnieki bija sašutuši, jo likumīgi iegūstamie ienākumi strauji samazinājās. …
